Finanšu ministrijas izplatītie skaitļi par valsts ieņēmumiem marta trešajā nedēļā sagatavo sabiedrību valsts izdevumu samazinājumam.
Aplūkojot atsevišķi marta trešo nedēļu, nodokļu iekasēšana šķiet vispār apstājusies. Jo īpaši tas attiecas uz sociālo budžetu, kur ieņēmumu plāns izpildīts par 11,5% (!). Valsts speciālajā budžetā nedēļas laikā bijis jāiekasē 28,9 miljoni latu, bet iekasēt esot izdevies tikai 3,3 miljonus. Šeit jāatgādina, ka valsts speciālajā jeb sociālajā budžetā gada jeb 53 nedēļu laikā ir jāiedabū 1,2 miljardi latu. Šā gada 1. ceturkšņa 14 nedēļās ir uzdots iekasēt attiecīgi ceturtdaļu jeb 296 miljonus no gada summas. Līdz marta vidum ieņēmumu grafiks ir pildīts un pat nedaudz pārpildīts – uzdoto 248,4 miljonu vietā iekasēti 250,6 miljoni (+2,2 miljoni), bet tad naudas plūsma uz sociālo budžetu ir pēkšņi aprāvusies. Lai cik nelabvēlīgas tendences būtu vērojamas Latvijas tautsaimniecībā, tā tomēr nav ne vienas nedēļas, ne pēdējo mēnešu laikā sarukusi par 90%. Ticamāks izskaidrojums uzskaitīto ieņēmumu izmaiņām slēpjas to uzskaites procesā.
Pirmais izskaidrojums varētu būt tāds, ka viena nedēļa ir pārāk īss laika posms, kādu nav iespējams attiecināt uz visu gadu un pat ne uz visu mēnesi. Uzņēmumi izdara nodokļu maksājumus atbilstoši likumu prasībām un tam, kā attiecīgajā mēnesī sakrīt parastās brīvdienas un svētku dienas, kas dažkārt novilcina šo prasību izpildi. Pagājušās nedēļas kalendārs nekādas papildbrīvdienas neuzrāda, bet likumu prasības tiekot ņemtas vērā, sastādot ieņēmumu plānu. Finanšu ministrija Neatkarīgajai norādīja, ka šis plāns esot Valsts kases produkts. Tālāk Valsts kases preses sekretāre Zane Šneidere apstiprināja, ka “nodokļu ieņēmumu sadalījums pa nedēļām tiek veidots, ņemot vērā iepriekšējo gadu nodokļu ieņēmumu izpildes tendences kārtējā mēnesī, tai skaitā rēķinoties ar nodokļu ieņēmumu iekasēšanas ciklu mēneša ietvaros”. “Valsts ieņēmumu dienestā saņemtajos ieņēmumu plā-nos ne vienmēr tiek ņemti vērā mūsu argumenti, kāpēc šādu plānu nebūs iespējams izpildīt kopumā vai pēc ieņēmumu grafika,” citu skatījumu uz šiem plāniem pauda VID preses pārstāve Agnese Grīnberga.
Liela ir arī tā summa, ko valsts izskatās zaudējusi uz pievienotās vērtības nodokļa rēķina. Tā kopējā iekasējuma plāns laikā starp gada 11. nedēļu no 9. līdz 15. martam un 12. nedēļu no 16. līdz 22. martam bija pieaudzis no 222,8 miljoniem līdz 274,1 miljonam, bet neiekasētā summa attiecībā pret plānoto pieaugusi no 62,8 līdz 85,6 miljoniem latu. Atšķirība starp šo nodokli un sociālajām iemaksām ir tāda, ka PVN iekasēšana atpaliek no plāna visu šo gadu, un notikumi marta vidū nekādu pārsteigumu neizraisa.
Neizpratni Finanšu ministrijas datos izraisa tas, kā milzīgie mīnusi sociālā nodokļa iekasēšanā sadzīvo ar pavisam nelieliem mīnusiem iedzīvotāju ienākumu nodokļa iekasēšanā, kaut aplikts ar šiem maksājumiem ir pamatā viens un tas pats objekts – legālās darba algas.
Otro izskaidrojumu sniedza VID preses dienests. Attiecībā uz sociālo nodokli “atšķirīgā aina FM mājaslapā redzamajā tabulā, iespējams, ir skaidrojama ar citādu datu aprēķināšanas un atspoguļošanas metodiku”, un īstenībā “sociālais nodoklis, pat ja nav izpildīts pilnībā, tad nebūt nav mīnusos”. Par sociālā nodokļa marta plānu VID uzrāda 110,4 miljonus, no kuriem jau iekasēti 97 miljoni latu (88%), kas ļauj cerēt uz plāna izpildi martā kopumā. Par PVN nodokļu piedzinēji atzīst, ka “mēneša plāna izpilde netiks nodrošināta, ko ietekmēs vairāku ekonomisko rādītāju izmaiņu kopums, piemēram, mazumtirdzniecības apgrozījuma kritums, importa apjomu samazinājums, darba samaksas līmeņa pazemināšanās, bezdarba pieaugums utt”.
Avots: NRA.lv / Arnis Kluinis
