Atbildot uz jautājumu par ēnu ekonomikas cēloņiem, 80% aptaujāto pauž viedokli, ka ēnu ekonomika pastāv tāpēc, ka uzņēmēji ir spiesti iet ēnu ekonomikas zonā, jo jāizdzīvo. 76% respondentu uzskata, ka ēnu ekonomika pastāv augsto nodokļu dēļ, bet 75% domā, ka daļa ekonomikas vairs nav “balta” tāpēc, ka nav pārredzams, kur paliek nodokļos valsts budžetā samaksātā nauda.
Bilances simpozija aptaujā no 2011. gada 3. marta līdz 12. maijam piedalījās 178 respondenti, no kuriem 64% ir uzņēmumu finanšu speciālisti, grāmatveži, 25%- uzņēmumu vadītāji un īpašnieki, savukārt pārējie – citu jomu speciālisti, kas reāli darbojas biznesā.
Aptaujā tika noskaidrots respondentu viedoklis par Latvijas biznesa vides attīstību, uzņēmējdarbību kavējošajiem faktoriem, svarīgākām šā brīža problēmām biznesā, ēnu ekonomikas pastāvēšanas iemesliem, sadarbību ar valsts institūcijām, kredītu pieejamību, pieņemto likumdošanas aktu ietekmi uz biznesu u.c.
Lai informētu par uzņēmēju viedokli un reālo situāciju Latvijas biznesa vidē, kā arī, lai aicinātu uz reāliem darbiem biznesa vides uzlabošanā, aptaujas kopsavilkums žurnāla Bilance redaktora Guntara Gūtes vārdā tiek nosūtīts arī Valsts prezidentam Valdim Zatleram, Saeimas priekšēdētājai Solvitai Āboltiņai, Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, Finanšu ministram Andrim Vilkam, Ekonomikas ministram Artim Kamparam un Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektorei Nelijai Jezdakovai.
Žurnāla Bilance galvenais redaktors Guntars Gūte: “Diemžēl aptaujas rezultāti apliecina, ka uzņēmēji Latvijā ne tikai ir iedzīti ēnu ekonomikas nagos, bet arī jau sen neko negaida no valdības jeb valsts pārvaldes kopumā. Uzņēmēji ir paši sen iemācījušies cīnīties par vietu zem saules un pat vēl vairāk – par izdzīvošanu. Tomēr ir lieta, ko viņi jau gadiem lūdz valdībai bez slavenās frāzes «lūdzam netraucēt», un tā ir stabilitāte. Pēdējos gados esam piedzīvojuši vienas nakts nodokļu celšanas pasākumus, solījumus nodokļus necelt, taču reālajā dzīvē pavisam pretēju rīcību. Un šodien uzņēmēji vairs tik ļoti nepieprasa nodokļus samazināt, bet ļoti vēlas, lai valdības beidzot kļūst konsekventas un ievēro solīto stabilitāti. Ja nodokļu likmes ir apstiprinātas, tad nevis mainīt atkal un atkal, bet saglabāt stabili nemainīgas 3-5 gadus. Jo atšķirībā no valsts uzņēmējs nevar vairākas reizes gadā mainīt savus plānus un mērķus, jo pretējā gadījumā bizness sabruks. Turklāt arī uzņēmuma komandā biznesmeņi izvēlas iesaistīt profesionāļus, nevis radus, draugus vai paziņas, ko, starp citu, arī aptaujā valstij pārmet uzņēmēji, piebilstot, ka ļoti efektīvus pozitīvus rezultātus valsts pārvaldes sakārtošanā radītu nosacījums, ka katra amatpersona par pieņemto lēmumu sekām ir atbildīga nevis vienkārši ar savu amatu vai “politisko atbildību”, bet arī materiāli, kā tas ir pierasts privātajā sektorā, kur katrs ir materiāli atbildīgs par sava darba vai bezdarbības sekām.
Tikai tad, ja arī valsts pārvalde darbosies pēc šādiem principiem, pieņemto likumdošanas aktu kvalitāte uzlabosies par 100 un 200 procentiem, un uzņēmējiem nenāksies tērēt savu laiku skaidrojumu un precizējumu meklēšanā, kā arī strīdu risināšanā ar valsts pārvaldi par likuma normu interpretācijas pareizumu. Mēs sēžam vienā laivā un galamērķi sasniegsim tikai tad, ja visi airēs ar pilnu atdevi un “nehalturēs”.”
SIA Rimess partnere, valdes locekle Iveta Škutāne: “Aptaujas rezultāti ir visai pesimistiski. Uzņēmēji ir neapmierināti par valsts ierēdņu neprofesionalitāti un nevēlēšanos izprast biznesa vajadzības. Kā būtiskākais trūkums tiek minēts nestabila un neprognozējama nodokļu politika. Nodokļu izmaiņas tiek pieņemtas steigā un haotiski, un lielākoties neparedz pārejas periodus. Bieži vien pieņemtās izmaiņas ir bez nepieciešamajiem skaidrojumiem un nav saprotamas pat Valsts ieņēmumu dienesta darbiniekiem, kā rezultātā uzņēmēji uz vienu un to pašu jautājumu var saņemt pēc būtības atšķirīgus skaidrojumus. Šāda nodokļu politika rada nestabilitātes sajūtu un izslēdz iespēju nopietni plānot biznesa aktivitātes ilgtermiņā. Uzņēmēji ir noguruši „zīlēt kafijas biezumos” un izvēlas atgriezties pelēkajā sektorā, kur ir skaidri „spēles noteikumi”. Aptaujas rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas atdzimšanu veicina un nodokļu maksāšanas nozīmi degradē valsts amatpersonu iesaistīšanās korumpētās shēmās un tīklos, kā arī neziņa, kur paliek budžetā iekasētās nodokļu summas.”
AS Itella Information valdes priekšsēdētājs Aldis Greitāns: “Patlaban biznesa vides attīstība diemžēl jāvērtē kā negatīva. Lielā ēnu ekonomika būtiski ietekmē godīgu uzņēmumu konkurētspēju. Savu ietekmi atstāj arī neveiksmīgā nodokļu, likumdošanas un izglītības politika. Diemžēl it kā pielaidīgākā valsts iestāžu birokrātija ir drīzāk saistīta nevis ar labu gribu, bet ar to, ka tā ir novārdzināta „reformu” rezultātā.
Informācijas loģistikas nozari būtiski ietekmē kroplā konkurence, ko rada uzņēmumi, kas „optimizē” nodokļus. Tāpat traucē nesakārtotā juridiskā vide dokumentu, arī grāmatvedības dokumentu, elektroniskās aprites jomā. Valsts iestāžu un institūciju vēlme visu darīt pašiem un neizmantot ārpakalpojumus pat, ja tas ir būtiski ietaupa līdzekļus, ir jau ilglaicīgs nozares attīstību traucējošs faktors.
Protams, ka uzņēmējdarbības vide salīdzinot ar 1991.gadu ir uzlabojusies. Tomēr, redzot, kā tā attīstījusies Igaunijā vai Centrāleiropas valstīs, droši var apgalvot, ka uzlabojumu varēja būt vairāk.
Lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, pirmais un svarīgākais uzdevums ir ēnu ekonomikas apkarošana. Nepieciešama arī visa veida birokrātijas mazināšana.”
