Kariņa «pārmaiņu» valdības un «bezkompromisu tiesiskuma» ministri bez kādas kautrēšanās uz labi apmaksātajiem amatiem brīvostu valdēs virza pietuvinātus partiju biedrus, lielsponsorus un pat «Meroni naudas» saņēmējus.

NRA.lv vēsta, ka piemēram, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (A/P!) Ventspils brīvostas valdes locekļa amatam virzīs Lailu Spaliņu, kura partijai Latvijas attīstībai kopumā ziedojusi vairāk nekā 23 000 eiro, bet Rīgas brīvostas valdē – partijas biedru un Rīgas domes frakcijas vadītāju Viesturu Zepu, kurš partijai ziedojis vairāk nekā 4000 eiro.

Tomēr īpašs gadījums ir finanšu ministra Jāņa Reira (JV) izvēle – viņš Ventspils brīvostas valdē virzīs Ģirtu Valdi Kristovski, kura ciešā saistība ar folklorizējušos «Meroni naudu» jau ir aprakstīta ne tikai masu medijos, bet aizplīvurotā veidā arī kādā grāmatā.
Meroni konsultācijas

Jau pirms 2017. gada pašvaldību vēlēšanām portāls Pietiek.com nopublicēja līguma kopiju, no kuras redzams, ka Ģ. V. Kristovskim 100% piederošā SIA GVK consulting noslēgusi konsultāciju līgumu ar Šveices advokāta Rudofa Meroni kontrolēto akciju sabiedrību Ventbunkers par 5000 eiro + PVN mēnesī.

Līgums noslēgts tikai trīs dienas pēc šīs firmas dibināšanas, kas ļauj izteikt pieņēmumu, ka GVK consulting dibināta speciāli, lai varētu saņemt šo «konsultāciju naudu». Tiešām – Firmas.lv dati liecina, ka ieņēmumi no a/s Ventbunkers ir bijuši noteicošie SIA GVK consulting gada apgrozījumā. Proti, 2016. gadā firmas apgrozījums bija 51 000 eiro, 2017. gadā – 117 000 eiro, 2018. gadā – 60 000 eiro.

Savukārt Ģ. V. Kristovska 2017. gada valsts amatersonas deklarācija liecina, ka iepriekš minētie ienākumi devuši vairāk nekā pusi no viņa kopējiem gada ienākumiem – viņš saņēmis treknas dividendes no SIA GVK consulting (44 000 eiro), kā arī izmaksājis sev algu – 14 000 eiro.

Vēlēšanu kaislības

Ļoti krāšņs ir stāsts par Rudolfa Meroni lomu procesos, kas saistīti ar gatavošanos 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanām Ventspilī. Kā zināms, tur Ģ. V. Kristovskis vadīja t.s. antilemberga koalīciju, kurā bija apvienojušās trīs partijas.

Vispirms portāls Pietiek.com nopublicēja Ģ. V. Kristovska e-pasta saraksti ar R. Meroni, no kuras izriet, ka abi par iesaistīšanos 2017. gada Ventspils pašvaldību vēlēšanās un «taktiku Ventspilī» pilnā sparā apspriedušies jau kopš 2016. gada janvāra. Par abu attiecībām liecina sarakstē lietotā uzrunas forma «Hi, Rudolf», «Hi, Girts», kā arī tas, ka Ģirts uz Vīni tiek aicināts kopā ar kundzi. Tad laikraksts Diena nopublicēja «antilemberga kolīcijas» priekšvēlēšanu taktikas plānus, kurus, visticamāk, bija sagatavojis sabiedrisko attiecību konsultants Aleksandrs Niklass. Arī viņam R. Meroni kontrolēts uzņēmums bija pielīdzis 5000 eiro + PVN mēnesī. «Antilemberga koalīcijas» plānos bija izdot grāmatu Lembergs – 2, kā arī divas reizes mēnesī sākt izdot laikrakstu Pietiek, Aivar!. Tāpat bija paredzēts, ka eksprezidenti Vaira Vīķe-Freiberga un Valdis Zalters vērsīsies pie Ventspils iedzīvotājiem, aicinot «nākt uz vēlēšanām un balsot par pārmaiņām».

Kā zināms, nekas no šiem patiesi grandiozajiem plāniem neīstenojās. Kā minēts kādā grāmatā, priekšvēlēšanu kampaņas organizatori milzu naudu, maigi izsakoties, notrallinājuši tukšās diskusijās un bezjēdzīgās aktivitātēs, tādējādi tikai pievēršot sev lieku KNAB un DP uzmanību, kuri sākuši interesēties, vai netiek pārkāpti priekšvēlēšanu kampaņas noteikumi. Kā zināms, «antilemberga koalīcija», neskatoties uz iesaistītajiem spēkiem un līdzekļiem, 2017. gada pašvaldību vēlēšanās Ventspilī cieta sakāvi un palika dziļā opozīcijā. Toties pašvaldību vēlēšanu kampaņa (visticamāk, arī spēki un līdzekļi) nekavējoties pārgāja 13. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņā.

«Guļošā biedra» nopelni

Jauna interese par a/s Ventbunkers (kurā arestētas «patiesā labuma guvēja tiesības» un kuras mantu R. Meroni ir aizliegts izšķērdēt) maksājumiem par Ģ. V. Kristovska konsultācijām radās pagājušā gada Jāņos, kad par konsultāciju maksājumu saņemšanu KNAB apcietināja Ati Zakatistovu (KPV LV).

Tad Neatkarīgā sāka interesēties – ar ko tad maksājumi par konsultācijām politiķim A. Zakatistovam (tobrīd nebija valsts amatpersona) atšķiras no maksājumiem par konsultācijām politiķim Ģ. V. Kristovskim (tobrīd bija valsts amatpersona)? Intervijā Neatkarīgajai Ģ. V. Kristovskis apgalvoja, ka viņš tomēr nav politiķis «tādā izpratnē» un par pašvaldības deputātu kļuvis vien hobija pēc. To, ka viņš ir tikai partijas «guļošais biedrs», Ģ. V. Kristovskis atkārtoja pat vairākkārt. Piemēram, uz pavisam tiešu jautājumu, «kuras partijas biedrs jūs šobrīd esat», viņš uzsvēra: «Es jau teicu, ka esmu guļošais biedrs.»

Tagad redzams, ka, lai ieņemtu ļoti ienesīgu amatu brīvostas valdē, partijā Jaunā Vienotība «guļoša biedra» nopelni tiek novērtēti augstāk par aktīvu biedru nopelniem.

Kāpēc? Acīmredzot tāpēc, ka aktīvajiem biedriem nav draugos R. Meroni un viņi par 5000 eiro mēnesī nav aicināti sniegt konsultācijas R. Meroni kontrolētiem uzņēmumiem.

Naudas lietas

Cik tad saņem Ventspils un Rīgas brīvostu valžu locekļi? Salīdzinot informāciju no valsts amatpersonu deklarācijām, redzams, ka apmēram 3500 eiro mēnesī.

Piemēram, Sandra Sondore, kas ir arī Zatlera Reformu partijas likvidatore, Ventspils brīvostā 2017. gadā nopelnīja 42 600 eiro, bet kā ārlietu ministra padomniece – tikai 29 000 eiro. Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš Ventspils brīvostas valdē 2017. gadā saņēma 45 600 eiro, bet kā valsts sekretārs – tikai 32 500 eiro.

Tātad uz 3500 eiro mēnesī tagad var cerēt arī Laila Spaliņa, kura kārtīgi iztērējusies, sponsorējot partiju Latvijas attīstībai (savulaik Jaunajam laikam viņa ziedojusi 4000 latu). Tā 2014. gadā L. Spaliņa partijai ziedojusi 5000 eiro, 2015. – 5000 eiro, 2016. gadā – 12 500 eiro, bet 2017. gadā – vairs tikai 725 eiro un 2018. gadā – 710 eiro. Lejupejošā ziedojumu tendence, iespējams, liecina, ka pienācis laiks beidzot arī partijai padomāt par savas dāsnās biedrenes materiālo situāciju.

Firmas.lv datubāze neliecina, ka L. Spaliņai būtu kāds superienesīgs bizness. Piemēram, viņai daļēji piederošajai SIA Most valuable player (angļu valodā – vērtīgākais spēlētājs) apgrozījums gadu gaitā vispār nav bijis, toties uzkrāts pat neliels nodokļu parāds – 279,30 eiro. Šajā uzņēmējsabiedrībā L. Spaliņa ir Edgara Jaunupa priekšniece, jo ir šīs SIA valdes priekšsēdētāja, bet E. Jaunups – vienkāršs valdes loceklis. Tāpat viņa ir biedrības ar dīvainu nosaukumu – Mūsu darbs mieram – valdes locekle, bet diezin vai darbs miera labā varētu būt ļoti ienesīgs. Biedrība gan apgroza dažus simtus tūkstošus gadā.

Sociālie tīkli pēdējā laikā īpaši aktīvi izplata fotogrāfiju, kur L. Spaliņa redzama smaidīga starp E. Jaunupu un partiju tiešu un pastarpinātu lielsponsoru Māri Martinsonu. Bet arī tas nav nekas pārāk labs, jo M. Martinsons šobrīd atrodas apcietinājumā. Vai tiešām darbs basketbola kluba VEF valdē, kur bez viņas ir vēl četri locekļi, varētu būt ļoti ienesīgs?

Vēl daži interesanti stāsti

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits plāno Ventspils brīvostas valdē nomainīt Satiksmes ministrijas valsts sekretāru Kasparu Ozoliņu, ieceļot ienesīgajā amatā ministrijas Juridiskā departamenta direktori Ingunu Strautmani. Vai tas nozīmē, ka tiek apšaubīts valsts sekretāra K. Ozoliņa tiesiskuma «bezkompromisums»? Jeb šīs pārmaiņas ir tikai «kosmētiskas»? Vai varbūt I. Strautmane ir Bordāna partijas biedre vai atbalstītāja (šādu cilvēku Satiksmes ministrijā tiešām netrūkst)?

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro Rīgas brīvostas valdē virzīs Rudolfu Neretu. Publiski zināms tikai viens R. Nerets – sportists un SIA Baltic Sports Agency ģenerālmenedžeris.

No plānotajām izmaiņām ostu valdēs loģiskākās šķiet divas. Proti, satiksmes ministrs no Liepājas uz Rīgas brīvostu grib pārcelt Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieci Džinetu Innusu. Par viņas kompetenci ostu un arī daudzos citos jautājumos laikam nevajadzētu šaubīties – piemēram, 2014. gadā viņa bijusi gan Rīgas, gan Ventspils brīvostu, gan Liepājas SEZ valdes locekle vienlaikus; 2012. gadā bez Rīgas brīvostas viņa darbojusies arī Rojas un Salacgrīvas ostu vadībā; viņas gadu gaitā ieņemtos amatus valsts kapitālsabiedrībās Lidosta Rīga, Latvijas Valsts televīzijas un radio centrs, Pasažieru vilciens, Latvijas Autoceļu uzturētājs, Latvijas Gaisa satiksme, Latvijas dzelzceļš, Latvijas Valsts ceļi u.c. nebūs viegli pārskaitīt.

Tāpat pieredzējis brīvostu darbā ir ekonomikas ministra uz Ventspils brīvostas valdi virzītais zvērināts advokāts Pāvels Rebenoks. Viņš savulaik bija Jūrniecības savienības valdes loceklis un kā Jaunā laika finanšu ministra pārstāvis Ventspils brīvostas valdē darbojās 2003.-2004. gadā, t.i., diezgan vētrainos laikos, kad Krievija tikko bija aizgriezusi «naftas krānu», vēl tikai brieda t.s. Ventspils uzņēmēju karš un vēl notika cīņa par Ventspils naftas valsts kapitāla daļu.

Uldis Dreiblats , Ritums Rozenbergs

Foto: F64