Vīna ražošana sasniedza kulmināciju 2004. gadā, kad tika konstatēts liels vīna pārpalikums: 600 miljoni kastu, bet pēc tam vīna piedāvājums saruka zemākas ražošanas jaudas dēļ un 2012. gadā šis piedāvājums bija zemākajā līmenī pēdējo 40 gadu laikā.
Ražošanas jauda īpaši saruka Eiropā, kurā tā tagad ir par 10% zemāka nekā 2005.gadā. Vislielākais kritums bija Francijā, kas ir lielākā vīna ražotāja pasaulē, un nākamās vietas krituma ziņā ieņēma Itālija un Spānija. Arī laikapstākļi bija nelabvēlīgi vīnkopībai.
Tikmēr pasaulē pieaug vīna pieprasījums, jo to arvien vairāk patērē jaunbagātnieki Krievijā, Ķīnā, Indijā un citās attīstības valstīs. Pērn vīna pieprasījums pārsniedza piedāvājumu par 300 miljoniem kastu, teikts pētījumā. Situācija pasliktināsies, vidējā termiņā pieaugot eksporta vīnu pieprasījumam.
Īstermiņā vīna uzkrājumi samazināsies, patēriņā dominējot agrāko ražas gadu vīniem. Kad tirgū ienāks 2012. gada ražas vīnu patēriņš, ir gaidāms, ka pašreizējais ražošanas kritums ievērojami palielinās eksporta vīna pieprasījumu un celsies vīna cenas. Vissliktākā situācija būs Eiropā, kas gan saražo daudz vīna, bet arī daudz to dzer.
Visvairāk vīna tiek izdzerts Francijā, kur tā patēriņš vairākus gadus bija krities par labu alum, bet kopš 2010. gada atkal pieaug. Savukārt otro vietu vīna patēriņa ziņā tagad ieņem ASV. Vīna patēriņa pieaugumu pasaulē veicina galvenokārt ASV un Ķīna.
Iespējamais vīna trūkums satraucis arī Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču. Viņš par šo vēsti raksta Twitter: «Nezinu priecāties vai raudāt, bet diplomātiem skāde!»
