Aigars Lūsis: Paredzēts virzīt ārzemnieku investīcijas ārā no spekulatīvām nozarēm

Aigars Lūsis: Paredzēts virzīt ārzemnieku investīcijas ārā no spekulatīvām nozarēm

Saeima apstiprinājusi koalīcijas panākto kompromisu termiņuzturēšanās atļauju jautājumā, taču Valsts prezidentam vēl ir iespēja izgāzt panākto kompromisu.

Likumā būs noteikts, ka ārzemniekam ir tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz ne vairāk kā pieciem gadiem, ja viņš valsts budžetā ir veicis iemaksu 50 000 eiro papildus tām izmaksām, kas radušās, pērkot īpašumu vai biznesu.

Nākamgad apmaiņā pret termiņuzturēšanās atļaujām varēs veikt ne vairāk par 700 darījumiem par nekustamā īpašuma iegādi ar vērtību virs 150 000 eiro un vēl 100 darījumus gadā virs pusmiljona eiro. Ja darījumu skaits virs pusmiljona eiro pārsniegs 100, tad to varēs papildināt uz tās kvotas rēķina, kas paredzēta darījumiem no 150 000 eiro.

Savukārt 2015. un 2016. gadā šādu darījumu skaits samazinātos attiecīgi līdz 525 un 350, kā arī katru gadu vēl uzturēšanās atļaujas varētu piešķirt par 100 darījumiem virs pusmiljona eiro.

Par katru darījumu valsts budžetā tiks iemaksāta minētā nodeva, un šie līdzekļi tiks izmantoti reemigrācijas plāna īstenošanai un pirmā mājokļa programmai. Sākotnēji šos līdzekļus bija paredzēts iemaksāt Ekonomikas attīstības fondā, taču Saeimas Juridiskā biroja iebildumu dēļ likumā formulēts, ka šie līdzekļi iemaksājami valsts budžetā. Likums stāsies spēkā 2014.gada 1.janvārī.

Nekādas kvotas vai ierobežojumi netiks ieviesti attiecībā uz tiem ārzemniekiem, kuri ieguldīs reālā ražošanā un citu nozaru uzņēmumu statūtkapitālā, un radīs darbavietas. Šādi uzturēšanās atļaujas būs pieejamas ikvienam.

Kā iepriekš medijiem izskaidroja Nacionālās Apvienības ģenerālsekretārs Aigars Lūsis (attēlā), šāda nostāja paredz virzīt ārzemniekus ārā no spekulatīvajām nozarēm iekšā reālajā ekonomikā. Tas ir iemesls Nacionālās Apvienības pārstāvjiem pastāvēt uz pieņemto kompromisa variantu.

Ārzemniekam būs tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš būs veicis ieguldījumu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, to palielinot, vai veicis ieguldījumu pamatkapitālā, dibinot jaunu kompāniju. To būs iespējams izdarīt divos veidos.

Pirmais variants paredz, ka ieguldījums būs vismaz 35 000 eiro firmā, kura nodarbina ne vairāk kā 50 darbiniekus, kuras gada apgrozījums vai gada bilance nepārsniedz 10 miljonus eiro un kura nodokļos samaksā ne mazāk kā 40 000 eiro gadā. Veicot ieguldījumu vienas kapitālsabiedrības pamatkapitālā, termiņuzturēšanās atļauju var pieprasīt ne vairāk kā trīs ārzemnieki.

Otrs variants paredz 150 000 eiro ieguldīt kapitālsabiedrībā, kura nodarbina vairāk nekā 50 darbiniekus un kuras gada apgrozījums vai gada bilance pārsniedz 10 miljonus eiro. Par šiem grozījumiem, kas skar ieguldījumus kapitālsabiedrībās, Saeimai vēl būs jābalso trešajā, galīgajā, lasījumā.

Tikmēr Saeimas kuluāros runā, ka Valsts prezidents galīgajā lasījumā pieņemtos likuma grozījumus attiecībā uz ieguldījumiem nekustamajā īpašumā varētu nodot parlamentam otrreizējai caurlūkošanai. Tos atdot atpakaļ varētu jau pēc nākamā gada valsts budžeta pieņemšanas, kas paredzēta 6. novembrī. Nacionālās Apvienības deputāti, kā zināms, nebūtu gatavi balsot par valsts budžetu, ja uzturēšanās atļauju grozījumi netiktu pieņemti. Tādā veidā prezidentam tagad ir iespēja izgāzt panākto kompromisu.