Turpina meklēt izeju no pedagogu streika

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš otrdien, 13. septembrī, tiksies ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pārstāvjiem, lai pārrunātu iespējas rast risinājumus jautājumā par pedagogu atalgojumu un darba slodzi.

Tikšanās piedalīsies arī izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece, finanšu ministrs Jānis Reirs un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns.

Tāpat valdība otrdien iepazīsies ar izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces ziņojumu par sarunu statusu ar LIZDA.

Kā zināms, tad sākot ar 2022. gada 30. augustu līdz 7. septembrim, pamatojoties uz Darba strīdu likuma 15 .pantu, notika Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības un Izglītības un zinātnes ministrijas darba strīda izlīgšanas komisijas par arodbiedrības izvirzītajām prasībām attiecībā uz pedagogu darba algas grafiku un slodzes sabalansēšanu. Diemžēl, nekāds konkrēts rezultāts vai kompromisi izlīgšanas komisijā netika panākts, tostarp tādēļ, ka IZM norādīja uz mandāta trūkumu Saeimas vēlēšanu gadā lemt par jautājumiem, kas atstāj fiskālu ietekmi uz nākamā gada budžetu. Ņemot vērā pašas IZM atzīto nespēju patstāvīgi risināt papildus budžeta līdzekļus prasošus jautājumus, LIZDA nosūtījusi rakstisku aicinājumu nākamās nedēļas laikā kopīgi tikties ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam, finanšu ministram Jānim Reiram, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājam Arvilam Ašeradenam, izglītības un zinātnes ministrei Anitai Muižniecei un LIZDA pārstāvjiem, lai konstruktīvi pārrunātu iespējamos kompromisus, kas novērstu izglītības un zinātnes nozarē strādājošo darbinieku streiku.

Jāpiebilst, ka, ja līdz š.g. 19. septembrim netiks panākti kompromisi par LIZDA prasību izpildi, pamatojoties uz Streiku likuma 11. panta otro daļu un Darba strīdu likuma 15. panta piekto daļu, tiks organizēts izglītības un zinātnes nozares darbinieku beztermiņa streiks paar sekojošām prasībām:

1) Izglītības likuma 53. panta trešās daļas izpilde, kas nosaka, ka pedagoga mēnešalga par vienu slodzi nav zemāka par Ministru kabineta apstiprināto pedagogu darba samaksas grafikā noteikto mēnešalgu attiecīgajā laikposmā. Pedagogu darba samaksas grafiks jāizstrādā saskaņā ar Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021. -2027. gadam noteiktajiem pedagogu darba samaksas palielinājuma principiem un plānotajiem rezultatīvajiem rādītājiem un jāapstiprina nākamo piecu gadu periodam sākot no 2023. gada (prasību izklāsts vēstules 1. pielikumā);

2) darba slodzes sabalansēšana visiem pedagogiem no 2023. gada (prasību izklāsts vēstules 2. pielikumā).

Tāpat LIZDA atgādina, ka šī brīža Izglītības likuma spēkā esošā redakcija attiecībā par pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku nav jauna iniciatīva un prasība. Jau 1998. gada apstiprinātais Izglītības likums paredzēja pedagogu zemākās darba algas noteikšanas principus. LIZDA aicina valdības pārstāvjus būt atbildīgiem par spēkā esošo normatīvo aktu izpildi un uzņemties atbildību par likuma normu pēctecību, 2023. gada budžeta un vidējā termiņa budžeta projektā paredzot finansējumu nākamajam pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafikam.

Foto: Valsts kanceleja