Mazliet vairāk nekā trešā daļa jeb 38% aptaujāto vecāku Latvijā saviem bērniem kabatas naudu dod regulāri – katru dienu vai vismaz 1–2 reizes nedēļā. Regulāri kabatas naudu saņem bērni vecumā no 7 līdz 19 gadiem. Savukārt 35% aptaujāto saviem bērniem kabatas naudu nedod vispār, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja.
Kabatas naudu saviem bērniem vispār nedod 35% vecāku, kuriem ir bērni 5–23 gadu vecumā, turklāt ne tikai mazākajiem bērniem, kas vēl nav uzsākuši skolas gaitas, – arī 10–20% pusaudžu vecuma bērnu nesaņem nekādu kabatas naudu vai arī to saņem īpašos gadījumos retāk nekā reizi mēnesī. Turklāt, salīdzinot ar 2017. gada pētījuma rezultātiem, pieaudzis to vecāku īpatsvars, kuri nedod kabatas naudu jaunākajiem (5–10) un vecākajiem (20–23) bērniem. Tas savukārt nozīmē, ka kopumā katram trešajam bērnam tiek liegta iespēja gūt praktisku pieredzi, rīkojoties ar naudu, izdarīt savas pirmās finanšu izvēles, trenēt plānošanas prasmes un mācīties no savām kļūdām.
“Atruna, ka bērnam jau nav vajadzības pēc šīs naudas, jo skolā to nav, kur tērēt, nav pietiekama. Tā ir iespēja pašam izdarīt savas pirmās izvēles, plānot naudas izlietošanu, trenēt disciplīnu un atbildības sajūtu. Bērnam ir iespēja praksē veidot un nostiprināt naudas vērtības izpratni, kā arī pārdomāt – vai esmu apmierināts ar izdarīto pirkumu, pieņemto lēmumu un rīcību? Vai arī kaut ko vēlētos darīt citādi? Labāk, lai bērns pirmo bankrotu piedzīvo ar 20 eiro bērnībā, nekā ar lielākām summām pieaugot,” saka Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.
Pētījums liecina, ka pirmsskolas vecuma bērni visbiežāk saņem līdz 5 eiro mēnesī – tā minējuši 39% vecāku. Vecumā no 11 līdz 19 gadiem visbiežāk vidējā mēneša kabatas nauda ir 31–50 eiro (40%). Tomēr inflācija nav gājusi secen arī bērnu kabatas naudām: salīdzinājumā ar 2017. gadu pieaudzis jaunāko bērnu (5–10 gadi) īpatsvars, kuru kabatas nauda pārsniedz 11 eiro mēnesī, 11–15 gadus vecu pusaudžu īpatsvars, kuri kabatas naudā saņem vairāk par 31 eiro, un trīsreiz vairāk kļuvis jauniešu 20–23 gadu vecumā, kuriem vecāki ik mēnesi piešķir vairāk nekā 100 eiro.
Bērniem vecumā no 7 līdz 19 gadiem kabatas nauda galvenokārt tiek dota ikdienas izdevumiem un dažkārt arī īpašiem pirkumiem, savukārt vecākajiem bērniem (16 un vairāk gadu) kabatas nauda biežāk tiek piešķirta tad, kad viņi to prasa konkrētiem izdevumiem. Kaut arī kopš 2017. gada ir pieaudzis to vecāku īpatsvars, kuri bērniem kabatas naudu dod ikdienas izdevumiem bez īpaša iemesla, 44% atalgo pirmsskolas vecuma bērnus par labi padarītu darbu, bet 30% bērnus līdz 10 gadu vecumam ar kabatas naudu motivē labām atzīmēm.
“Bērnam ir svarīgi mācīties nopelnīt, tomēr ir darbi, par kuriem maksāt nevajadzētu. Maksājiet bērniem par neikdienišķiem uzdevumiem, par kuriem jūs tik un tā kādam maksātu, taču nemaksājiet par mājas uzkopšanas darbiem vai labām atzīmēm. Vienojieties ar bērniem, kādi mājas darbi ir viņu pienākums. Ja mamma nesaņem papildu samaksu par vakariņu gatavošanu, tad arī bērnam nebūtu jāsaņem nauda par kārtības uzturēšanu savā istabā. Maksāšana par ikdienišķiem darbiem var novest pie tā, ka bērns bez samaksas vairs negribēs palīdzēt. Arī par labām atzīmēm skolā nav jāatalgo. Bērnam ir jāsaprot, ka mācās sevis dēļ un ka labas atzīmes ir nepieciešamas pašam, nevis vecākiem,” skaidro E. Kropa.
Līdz 10 gadu vecumam biežāk kabatas nauda tiek piešķirta skaidrā naudā, bet, jo vecāks bērns, jo lielāka iespējamība, ka vecāki kabatas naudu veiks ar pārskaitījumu. Swedbank Finanšu institūta eksperte uzsver – tā kā liela daļa naudas tiek tērēta digitāli, veicot pārskaitījumus, maksājot ar karti vai telefonu, ir svarīgi palīdzēt bērnam saprast, ka bankomāts nav vieta, kur naudu var paņemt neierobežotā daudzumā, bet tikai tik, cik iepriekš nopelnīts.
Digitalizācija ienāk arī veidos, kā vecāki kontrolē bērnu tēriņus: bērniem 7–10 gadu vecumā par kabatas naudas tēriņiem vecāki visbiežāk (21%) jautā mutiski, bet 11–15 gadus vecu bērnu vecāki salīdzinājumā ar 2017. gadu četrreiz biežāk – 32% gadījumu – pārbauda bērna bankas kontu internetbankā vai mobilajā lietotnē. Toties vairāk nekā puse (66%) vecāku, kuriem ir bērni vecumā no 20 līdz 23 gadiem, viņu finanses nekontrolē.
