Tieslietu ministrija iecerējusi efektīvāk aizsargāt labticīgā ieguvēja intereses nekustamā īpašuma krāpniecības gadījumos. Lai nebūtu jāgaida iznākums garās tiesvedībās, valsts varētu kompensēt cietušajiem zaudētu īpašumu, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Ieceri kritizē Zvērinātu notāru padome. Tā budžeta līdzekļu izlietošanu šādam nolūkam uzskata par neefektīvu un piedāvā visus nekustamā īpašuma darījumus turpmāk kārtot tikai caur notāru. Taču negodprātīgu darboņu netrūkst arī pašu notāru rindās.

Pirms septiņiem gadiem pie pieredzējušās notāres Ināras Dobbermanes ieradās bijušais policists Anatolijs Butorins. Viņam līdzi bija privāti sastādīts, uz vienas lapas izdrukāts Igora Prokopova testaments, kurā Butorinam novēlēts mirušā vīrieša dzīvoklis Mežciemā un visa manta. Pēc fiktīvā testamenta nolasīšanas, Butorins dzīvokli reģistrēja uz sava vārda, zibenīgi to pārdeva. Īpašnieki tam īsā laikā nomainījās vēl vairākas reizes. Krāpšanas shēma tika īstenota dažos mēnešos.

50 gadus vecais Igors nomira pēkšņi, Latvijā viņam nebija radu. Draugi bija pārliecināti, ka testaments ir viltots, un policijas izmeklēšana to apstiprināja.

Divas tiesu instances piesprieda Butorinam trīs gadu cietumsodu, un lēma, ka dzīvoklis atdodams mirušā Igora Prokopova māsīcai. Augstākā tiesa šā gada 14. novembrī piekrita, ka apsūdzētā vaina ir pierādīta, taču daļā par īpašuma atdošanu radiem, spriedumu atcēla.

“Senāts nav lēmis par konkrētās mantas (dzīvokļa) tiesisko statusu un rīcību ar šo mantu pēc būtības, bet konstatējis, ka apelācijas instances tiesa ir pieļāvusi Kriminālprocesa likuma būtiskus pārkāpumus šī jautājuma izlemšanas procedūrā un nav motivējusi atzinumu par dzīvokļa atdošanu cietušajai, tādēļ šajā daļā lieta nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesai,” skaidroja Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta senatore Aija Branta.

Garajā tiesvedībā joprojām nav saņemtas atbildes uz jautājumu, ko darīt labticīgajiem ieguvējiem, kuri mājokli iegādājās, nezinot, ka tas iegūts noziedzīgā ceļā.

Šā gada 20. oktobrī Valsts prezidents izsludināja grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas stājas spēkā 3. novembrī.

Pārejas noteikumi paredz, ka Ministru kabinetam jāizstrādā likumprojekts, kas regulētu labticīgā ieguvēja aizsardzību gadījumos, kad noziedzīgi iegūta manta tiek atdota īpašniekam vai likumīgajam valdītājam. Tieslietu ministrija sākusi darbu pie šāda regulējuma izstrādes. Viens no variantiem būtu, ka negaidot tiesvedības iznākumu, cietušajai pusei vai labticīgajam ieguvējam valsts izmaksātu kompensāciju, kas ir līdzvērtīga zaudētajam īpašumam.

“Ir jābūt risinājumam arī no valsts puses, kādā veidā pasargāt cietušos šādos darījumos un sevišķi, ja mēs runājam par labticīgajiem ieguvējiem. Īpašums tiek izkrāpts. Pārdots vienam, otram, trešajam, ceturtajam ,un tas pēdējais, vai pat priekšpēdējais nevar būt informēts, ka tas (ko viņš ir iegādājies) iepriekš bijis izkrāpts īpašums. Protams, neaizmirsīsim, ir kriminālprocess, ir apsūdzētie, kuri kļūst par vainīgajiem un pēc tam ir piedziņas jautājumi. Tie būtu nodalīti procesi. Jo, ja mēs runājam par labticīgajiem ieguvējiem, vai cietušajiem, tad tai reakcijai būtu jābūt savlaicīgai,” sacīja TM valsts sekretārs Mihails Papsujevičs.

“Mēs nodokļu maksātāju makā meklējam līdzekļus kompensācijām kādai no līdzēju (domāts “īpašuma līguma slēdzēju”) pusēm. Es teiktu, ka šis nav labākais risinājums. Ņemot vērā, ka mums Latvijā budžeta iespējas ir tik, cik ir,” pauda Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektors Gatis Litvins.

Ne tieslietu ministrijas, ne Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīcībā nav precīzas statistikas, cik gadījumos iedzīvotāji kļūst par krāpnieku upuriem nekustamo īpašumu darījumos un cik daudz līdzekļu būtu jāparedz kompensācijām.

Notāri atlīdzināšanu labticīgajiem ieguvējiem vai cietušajiem no valsts budžeta neuzskata par efektīvāko veidu. Jo jau tagad valsts tērējot lielus līdzekļus īpašumu atgriešanā. Viņi piedāvā, ka visiem nekustamā īpašuma darījumiem vajadzētu notikt ar notāra starpniecību. Šobrīd no šādiem darījumiem aptuveni 15% tiek slēgti pie notāra.

Litvins sacīja: “Tas, ko mēs redzam, tajā pašā Lietuvā, Igaunijā jau 30 gadus un tā ir arī [prakse] balstīta citās Eiropas valstīs, viņiem visi darījumi, kuri nonāk zemesgrāmatā, ir notariāli apliecināti. Latvijā tāda kārtība nav, darījumi pie mums var būt arī privāti. Līdz ar to tas ir katra līdzēja ziņā, kādu darījumu viņi slēdz, kur slēdz. Likumdevējs to nav gribējis zināt.”

Notāri izdevuši “Krāpšanas rokasgrāmatu”, kurā iekļauti seši pēdējos gados notikuši krāpšanas gadījumi. Ar izdevumu viņi plāno iepazīstināt jauno tieslietu ministru un Saeimas deputātus. Un mudinās viņus kā obligātu noteikt nekustamā īpašuma pirkuma – pārdevuma līgumu slēgšanu tikai pie notāra.

“Savā ziņā tas ir taisnīgi, ka tie, kuri slēdz darījumus, finansē to visu sistēmu. Nevis tagad caur kompensācijām, (sistēmu) finansēs tās personas, kuras nekustamā īpašuma darījumus vispār neslēdz. Un līdz ar to, ar šo rokasgrāmatu mēs vēlamies atkārtoti uzdot jautājumu, vai tomēr likumdevējam nebūtu jāskatās, vai mūsu šī sistēma nav pārāk elastīga, pārāk maz iespēju valstij to kontrolēt. Kā rezultātā ir šie gadījumi, par kuriem arī jūs kā žurnālisti regulāri ziņojat!” pauda Litvins.

Notariālā akta forma noteikti samazina krāpšanās skaitu ar nekustamajiem īpašumiem, taču tos neizslēdz pavisam, uzskata tieslietu ministrijā. Jo daudz kas notiek latentajā jeb neredzamajā zonā.

Turklāt, ja to ieviesīs kā obligātu visiem, tad kopumā darījumi kļūs dārgāki, uzskata ministrijā. Notāriem būtu arī nepieciešams papildu resurss.

“No šī viedokļa pretenzijas par šādu palielinājumu nevar būt. Ja ir papildu darbs, tad papildu jāmaksā. Un šai gadījumā jāmaksā darījuma pusēm. Tātad nekustamā īpašuma darījumi kļūst dārgāki. Un te mēs nonākam līdz tām pusēm, kuras šos darījumus slēdz. Vai tas ir šo pušu interesēs? Vai tas ir Latvijas iedzīvotāju interesēs?” sacīja Mihails Papsujevičs.

Viens no stāstiem notāru izdotajā “Krāpšanas rokasgrāmatā” ir līdzīgs Nekā personīga izgaismotajam sirmgalves stāstam, kurā viņas vienīgo mājokli izkrāpa ar viltota vekseļa palīdzību.

Sirmgalve netaisījās savu mājokli pārdot, dzīvokli viņai atņēma nelielu parādu dēļ. Krāpnieki izmantoja pensionāres bezpalīdzīgo stāvokli, vecu likumu par vekseli. Notāru rosinātā jaunā kārtība nebūtu viņu pasargājusi no mājokļa zaudēšanas, jo krāpšanā līdzdarbojās notāre.

rokuratūra šajā lietā apsūdzējusi notāri Ingu Muciņu. Mums zināms, ka par Muciņas darbībām tieslietu ministrija rosinājusi trīs disciplinārlietas. Divos gadījumos viņai piemērots rājiens, bet pēdējā lieta šā gada septembrī beigusies ar viņas atcelšanu no amata.

Pie notāres Ingas Muciņas prakses vietas Ģertrūdes ielā plāksne vēl nav noņemta. Lai gan zvērinātu notāru mājas lapā teikts, ka Muciņa no amata atcelta.

Atklājies, ka ar Muciņas līdzdalību savas mājas zaudējuši vēl vairāki vientuļi un slimi cilvēki. Muciņu apsūdz jau trīs kriminālprocesos, tai skaitā par dienesta viltojumu un sava amata pienākumu nepildīšanu.

Dokumentos bija rakstīts, ka vecie cilvēki aizņēmušies lielas naudas summas. Tā nebija taisnība. Bet notāre Muciņa neko neizdarīja, lai to pārbaudītu.

Muciņa savu vainu notikušajā neatzīst. Ir pārsūdzējusi arī tieslietu ministra Jāņa Bordāna lēmumu Administratīvajā tiesā par viņas atcelšanu no amata.

Litvins sacīja: “(NP: Cik tālu jūs redzat taisnīgi iniciējam kādu jaunu kārtību, ja arī pašu notāru vidū ir dažas personas, kuras šobrīd sēž uz apsūdzēto sola? To, cik pamatoti, cik ne, teiks gala spriedums, taču jūs to nevarat neņemt vērā.) To mēs nevaram neņemt vērā, bet tas katrai sistēmai ir kaut kādas problēmas, kuras ir risināmas. Un tās tiesa šobrīd izvērtēs. Gan administratīvajā tiesā, gan vispārējās jurisdikcijas tiesā. Bet es domāju, ka šos gadījumus noteikti nevajag vispārināt. Šis ir viens tāds gadījums, bet ir jau arī 109 citi notāri, kuri godprātīgi pilda savus pienākumus.”

“Nekā personīga” rīcībā ir ziņas, kas saistībā ar viltotu vekseli nesen apsūdzība uzrādīta vēl vienai zvērinātai notārei Vitai Kreklei-Muižniecei, kuras prakses vieta ir vienā ēkā ar notāri Muciņu. Lieta jau nodota tiesā un pirmā sēde nozīmēta nākamā gada aprīlī.

Kaut arī pārejas noteikumi paredz, ka likumprojekts par labticīgo ieguvēju aizsardzību nekustamo īpašumu darījumu shēmās jāiesniedz Saeimā līdz šā gada beigām, visdrīzāk šis termiņš netiks ievērots. Tieslietu ministrijā mums teica, ka jaunā kārtība varētu tikt izstrādāta aptuveni pusgada laikā.