Krišjāņa Kariņa valdības sagatavoto budžetu Saeima sāk izskatīt 17. oktobrī, kas ir Starptautiskā nabadzības izskaušanas diena. Pretēji saviem priekšvēlēšanu solījumiem, valdība atteikusies būtiski mainīt apstākļus, kas simtiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju pakļauj nabadzības riskam.
“Tas ir nabadzības budžets, kuru sagatavojot valdība mediķiem, pedagogiem un visai sabiedrībai demonstrējusi, ka jebkurā brīdī ir gatava atkāpties pat no likumā nostiprinātiem solījumiem. Budžets joprojām neparedz nodrošināt pamata tiesības trūcīgākajām sabiedrības grupām, par ko jau saņemti atkārtoti brīdinājumi no tiesībsarga biroja. Tādēļ ar “lielāko budžetu Latvijas vēsturē” nesamērīgi augstā nabadzība un nevienlīdzība Latvijā tiek turpināta,” pausts partijas “Progresīvie” paziņojumā.
“Progresīvie” vēlas sabiedrībai un medijiem atgādināt, ka politiķu attaisnojumi par naudas trūkumu nabadzības mazināšanas mērķiem ir politisku izvēļu, nevis nepārvaramu šķēršļu rezultāts. Pievilto solījumu pamatā ir valdības nevēlēšanās pārskatīt netaisnīgo nodokļu reformu un atcelt nepamatotas atlaides turīgākajai sabiedrības daļai, kas labi pārstāvēta partiju ziedotāju sarakstos.
“Progresīvie” piedāvā 3 atslēgas risinājumus nodokļu reformas seku novēršanai, lai būtu iespējams līdzekļus novirzīt reālajām prioritātēm.
Pirmkārt – atcelt reinvestētās peļņas neaplikšanu ar uzņēmumu ienākumu nodokli (UIN), kas šogad radījis ap 300 miljonu eiro robu budžeta ieņēmumos. Šādus eksperimentus nevar atļauties valsts ar sabrūkošu veselības sistēmu, kamēr vienlaikus ir iespējami citi, precīzāk mērķēti investīciju atbalsta veidi.
Otrkārt, nepieciešams piemērot progresīvo ienākumu nodokli visiem ienākumu veidiem (arī dividendēm un ienākumiem no kapitāla pieauguma). Nav taisnīgi augstās nodokļu likmes piemērot darba ņēmējiem, kamēr turīgākā sabiedrības daļa izbauda nodokļu atlaides.
Treškārt, iespējams palielināt iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) likmes ienākumiem virs noteiktas robežas. Kā piemēru piedāvājam ienākumu daļai virs 24 000 eiro gadā (jeb 2000 EUR mēnesī) piemērot 25% IIN (šobrīd – 23%), bet ienākumu daļai virs 48 000 eiro gadā (jeb 4000 EUR mēnesī) piemērot likmi 35% (šobrīd daļēji 23% un 31,4%). Uzsveram, ka šāds nodokļu palielinājums neietekmētu nevienu, kura ienākumi ir mazāki par 2000 eiro mēnesī, kamēr turīgākajiem tiktu piemērotas Eiropas valstīs bieži sastopamas nodokļu likmes.
Tāpat iespējams palielināt ieņēmumus arī citās jomās. Iespējams pārskatīt esošo nodokļu atlaižu un atvieglojumu sistēmu, ņemot vērā tās augstās administratīvās izmaksas. Īpaši aicinām pārskatīt teju 200 miljonu eiro vērto dabas resursu nodokļa atbrīvojumu saikni ar reāliem ieguvumiem vides aizsardzībai un atcelt nepamatotas atlaides. Aicinām apsvērt neapliekamā minimuma piemērošanu nekustamā īpašuma nodoklim īpašumiem līdz 50 000 eiro vērtībā, vienlaikus būtiski palielinot likmes īpašumiem, kuru vērtība ir lielāka par 200 000 eiro.
“Progresīvie” uzskata, ka šīs piedāvātās iespējas dod pietiekamu pamatu valdības partijām ieguldīt mūsu kopīgos līdzekļus tur, kur tie šobrīd nepieciešami visvairāk – veselības aprūpē, izglītībā, nabadzības mazināšanā un ilgtspējīgā nākotnē. Regulārie izteikumi par naudas trūkumu liek domāt, ka budžeta veidotājiem pirmajā vietā likt rūpes par mūsu nākotni traucē partiju lojalitāte turīgākās sabiedrības daļas interesēm.
