Ministru prezidenta Valda Dombrovska atbildes uz Jura Paidera un Latvijas žurnālistu jautājumiem par Latvijas ekonomisko situāciju un jaunākajiem Eiropas Padomes lēmumiem.

19. martā Eiropas Padome panāca vienošanos, iedalot piecus miljardus eiro rezerves naudu, un atbalstīja 175 miljonu eiro piešķiršanu Baltijas energosavienojumam ar Zviedriju. Kad Latvija risinās sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem par iespējamo budžeta deficīta limita pārskatīšanu, arī šiem Eiropas Padomes lēmumiem var izrādīties zināma nozīme.

– Cik liela daļa no tikko sadalītajiem pieciem miljardiem eiro lauksaimniecības rezerves naudas tiks arī Latvijas lauksaimniekiem?

– Visa šī piecu miljardu pakete rodas no līdzekļu pārdales: no tā, ko var saukt par kopējās lauksaimniecības politikas rezervēm. Attiecībā uz lauksaimniecību bija runa tikai par lauku attīstības līdzekļu pārdales iespējām. Dalībvalstīm ir iespējas papildus pieprasīt līdzekļus interneta attīstībai (platjoslas interneta pieslēgumiem) laukos. Tas attiecas uz lauku attīstību. Runa par to, ka no šīs rezerves tiks iedalīti papildu līdzekļi lauksaimniekiem, nekad nav bijusi.

– Vai bija sarunas par Māstrihtas kritēriju mīkstināšanu eiro ieviešanai?

– Kas attiecas uz Māstrihtas kritērijiem, šīs sarunas kaut kur neformāli noris nepārtraukti. Mēģinājumi iztestēt iespējas, vai Eiropas Komisija un esošās eirozonas valstis būtu gatavas atvieglot Māstrihtas kritērijus, notiek. Taču formāli neviena valsts nav iesniegusi pieprasījumu atvieglot Māstrihtas kritērijus. Neviena valsts to nav virzījusi. Jau iepriekš šā virziena sarunas atdūrās pret nopietnu Eiropas Komisijas pretestību.

Taču tas, ka no EK puses īpaša atbalsta nav, netraucē šo jautājumu uzturēt. Es nenoliedzu, ka šo jautājumu vajadzētu uzturēt dienas kārtībā. Māstrihtas kritērijus var kritizēt par to, kā tie izveidoti. Turklāt lielākā daļa no eirozonas valstīm nepilda Māstrihtas kritērijus.

– Jau visai drīz ir jāienāk pārskaitījumam no Starptautiskā valūtas fonda. Valūtas fonda misija aizbrauca brīdī, kad sākās valdības krīze. Kādā statusā ir sarunas ar SVF, un kādi ir galvenie fonda pārmetumi?

– SVF misija Rīgā būs šonedēļ. Valdība jau ir lēmusi par valsts budžeta grozījumu kontrolskaitļiem. Pirmdien un otrdien ir valdības sēdes, kurās mēs tālāk strādāsim pie budžeta grozījumiem, kas būs mūsu starta piedāvājums sarunās ar Valūtas fondu un citiem starptautiskajiem aizdevējiem. Pirmām kārtām jau ir jāizpilda tās saistības, kuras Godmaņa valdība bija apņēmusies. Liela daļa šo saistību jau ir izpildītas, tostarp arī tas, ko Godmaņa valdība bija apsolījusi, bet nebija izpildījusi. Par pensiju iesaldēšanu. Lai cik tas nepatīkami būtu, tas bija ierakstīts memorandā, ko Godmaņa valdība bija parakstījusi. Šis bija viens no pasākumiem, kuru iznāca īstenot, lai šīs sarunas vispār notiktu.

Attiecībā uz algu samazināšanu. Bija pārmetumi, ka algu samazināšana nav tādā līmenī, kādā valdība bija apņēmusies. Smagākais jautājums būs budžeta deficīta līmenis. Mēs saredzam ļoti nopietnas grūtības iekļauties tajā budžeta deficīta līmenī, kas bija sarunāts pie 5% recesijas prognozes, situācijā, kad recesija ir 12% un vairāk.

Pensiju solis ir sperts. Par algām vēl ir jāpanāk vienošanās valdībā. Budžeta deficīta līmenis ir lielā mērā saistīts ar daudz sliktāko ekonomisko situāciju, nekā mēs prognozējām. Tieši par to mēs plānojam diskutēt ar starptautiskajiem aizdevējiem – Eiropas Komisiju un Valūtas fondu.

– Kāda ir situācija Latvijas ekonomikā, un kādos termiņos tiks ieviesti ekonomikas atveseļošanas pasākumi?

– Situāciju ekonomikā esmu jau daudzkārt aprakstījis. Pirmie soļi ekonomikas atveseļošanā ir zināmi. Pašreizējās prognozes liecina, ka recesija šogad varētu sasniegt 12% un, ja mēs veiksim papildu budžeta izdevumu samazināšanas pasākumus, recesija no tā var tikai padziļināties. Svarīgs jautājums ir – vai mums izdosies vienoties ar starptautiskajiem aizdevējiem par lielāku deficīta līmeni un nodrošināt neatliekamos pasākumus valsts maksātspējas nodrošināšanai. Jau strādājot pie šiem jautājumiem, ir jādomā par ekonomikas atveseļošanu un to, ko Latvijas valsts var darīt, lai stimulētu ekonomiku. Tie ir ES fondi. Pat pie budžeta izdevumu samazināšanas mēs plānojam piešķirt papildu līdzekļus ES fondu apguvei. Tālāk tā ir nacionālā energoefektivitātes programma, kurai daļu no līdzekļiem varētu iegūt no starptautiskās emisijas tirdzniecības; tās ir kredītlīnijas uzņēmējiem, kuras piešķirs starptautiskās kredītinstitūcijas; tās ir garantijas, kuras iespējams piešķirt, vienojoties ar starptautiskajiem aizdevējiem, un birokrātijas mazināšana, samazinot administratīvo slogu.

Termiņš neatliekamiem pasākumiem valsts maksātspējas nodrošināšanai ir jūnija beigas. Kā ir atzinusi arī iepriekšējā – Godmaņa – valdība, ja mēs neturpinām saņemt starptautiskā aizdevuma līdzekļus, tad jūnija beigās Valsts kasē izbeigsies nauda. Tas ir pirmais skaidrais termiņš, kurā mums ir jāiekļaujas.

– Eiropas Padome atbalstīja 175 miljonu eiro piešķiršanu Baltijas energosavienojumam ar Zviedriju, taču ir zināmas domstarpības, kura no Baltijas valstīm šo starpsavienojumu veidos. Vai šīs domstarpības nekavēs starpsavienojuma izveidi, un kādā stadijā ir domstarpības?

– Domstarpības šajā gadījumā ir skaļš vārds. Kas attiecas uz kabeli, manuprāt, šis jautājums nav jāpolitizē. Ir jābūt tehniskam novērtējumam, kurā virzienā šim kabelim būtu jāvirzās. Lietuviešiem ir tehnisks novērtējums gadījumam, ja šis kabelis virzās uz Lietuvu. Nav teikts, ka tas ir vienīgais iespējamais risinājums. Ir pāris jautājumi, kas jāatrisina. Lietuvā nav atvērtā energoresursu tirgus, ja mēs runājam par kabeli, tad jābūt pilnīgai skaidrībai par tarifiem un pārvadiem. Lai būtu iespējas pārvadu nodrošināt uz jebkuru no Baltijas valstīm, tad šāds savienojums var normāli funkcionēt. Zviedrijas premjerministrs man apliecināja, ka Zviedrija uz šo savienojumu raugās kā uz komerciālu projektu. Tas var būt komerciāls projekts tikai tādā gadījumā, ja tas ir visu Baltijas valstu kopējs projekts, nevis kādas konkrētas valsts projekts. Kā komerciāls projekts tas var funkcionēt tikai tad, ja ir kopīgs elektroenerģijas tirgus. Tas ir jautājums par tirgus liberalizāciju Lietuvā. Tikai tā šis tirgus var pastāvēt kā vienots elektroenerģijas tirgus. Ja tarifi ir caurspīdīgi un elektroenerģiju iespējams novadīt uz jebkuru no Baltijas valstīm, tikai tad šis kabelis var funkcionēt. Tie ir tie jautājumi, kas ir jāatrisina.

– Latvijas valsts budžeta deficīts šogad varētu būt 9–10% no IKP, taču, ja Latvija vēlas iestāties eirozonā 2012. gadā, tad deficītam jābūt 2010. gadā zem 3%! Par cik nākamgad būs jāsamazina valsts izmaksas, un vai ir reāli ieviest eiro 2012. gadā?

– Pasākumos valsts maksātspējas nodrošināšanā šie punkti jau ir iekļauti. Pirmais – ir neatliekamie pasākumi līdz jūnijam. Otrais – ir sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem par budžeta deficīta līmeni, un, ja starptautiskie aizdevēji nepiekritīs mūsu piedāvājumam, kas nav izslēgts, trešais ir strukturāli samazinājumi budžetā – veikt funkcionālu auditu ar mērķi ievērojami samazināt valsts pārvaldes izdevumus. Tam mums vajag vairāk laika, un to nevar veikt nedēļas vai viena mēneša laikā. Šos priekšlikumus mēs varētu gatavot uz 2010. gada budžetu ar mērķi ne tikai samazināt 2010. gada budžeta deficītu, bet ar mērķi nodrošināt valsts administratīvo tēriņu samazināšanu, atgriežoties pie ilgtspējīgas fiskālās politikas.

2012. gads kā eiro ieviešanas gads ir pilnīgi iespējams laika brīdis, taču tas nav jāuztver kā dogma. Lietuva pirms vairākiem gadiem bija 0,04 procenta punktu attālumā no eiro zonas. Tas bija tehnisks lēmums, zinot, cik pielaidīgas bija citas valstis attiecībā uz Māstrihtas kritēriju ievērošanu laikā, kad tika veidota eirozona. Eiropas Parlaments bija vienīgā ES institūcija, kas par to izteica nožēlu. Līdz ar to nav nekāda ļaunuma, ja kāda Baltijas valsts pievienojas eirozonai. Tas būtu Latvijai tikai labi, ja Lietuva pirms pāris gadiem būtu pievienojusies eirozonai.

Avots: NRA.lv