Ir izdarīta kļūtu virkne – no šīm kļūdām var vērt krelles. Tā vietā, lai mierīgi un izsvērti, pamatoti un precīzi pieņemtu lēmumus, notiek muļļāšanās un cilvēku biedēšana, intervijā “Neatkarīgajai” sacīja Latvijas Zaļās partijas priekšsēdētājs, Saeimas deputāts Edgars Tavars (ZZS).

“Mans uzskats, un arī ZZS Saeimas frakcijas uzskati ir tādi, ka valdībai jāpieņem skaidri, saprotami, izsvērti, profesionāli lēmumi. Tie var būt arī stingri, bet tiem jābūt uz rezultātu vērstiem. Un nevar tā darīt, ka vienā dienā tiek pieņemts viens lēmums, nākamajā kaut kas cits, kas ir pilnīgi pretējs iepriekšējam. Pēc tam nākamajās dienās iepriekšējie lēmumi tiek atcelti un tiek pieņemts atkal kaut kas cits. Kādi būs tirdzniecības ierobežojumi, vai būs obligāta vai neobligāta vakcinācija un tā tālāk. Ir pieņemta virkne haotisku lēmumu, un to ir tik daudz, ka sabiedrība tiek turēta stresā, neziņā, daudzi cilvēki vairs netic valdībai un netic arī, ka jāvakcinējas,” sacīja Tavars.

“Es esmu vakcinējies, un tā ir manis paša atbildība un mana veselība. Bet jau pašā pandēmijas sākumā un vakcinācijas kampaņas sākumā bija nepieciešams godīgs profesionāļu skaidrojums. Bija nepieciešami arī citi normatīvie akti. Esmu no Saeimas tribīnes vairākkārt aicinājis valdību izvēlēties Dānijas modeli. Ja paši nevar izdomāt neko sakarīgu, paņemiet, iztulkojiet un norakstiet! Valdības koalīcijas nereti ir teikušas, ka grib tiekties Ziemeļvalstu virzienā. Tad kāpēc nepamācīties no Ziemeļvalstīm, kā attiekties pret kovidu un kā pārvarēt pandēmijas radīto krīzi?” retoriski vaicāja politiķis.

Pēc viņa teiktā, Ziemeļvalstīs bija loģiski ierobežojumi, godīgi skaidrojumi no speciālistu puses, tur ekspertiem bija dots vārds izstāstīt visus “par” un “pret” par vakcīnu drošumu, vakcīnu efektivitāti: “Bet, piemēram, mans dēls tika testēts 29. augustā, bet atbildi saņēma 11. septembrī. Kur tur kāda loģika, un kur šādai testēšanai ir jēga, ja atbildei būtu bijis jābūt nedaudzu stundu laikā? Rezultāts ir tāds, ka tagad jau vairākas skolas ir atkal aizgājušas tālmācībā. Ir pilnīgi nevajadzīgs stress, un atkal ir mācību kvalitātes trūkums.”

“Kariņam un viņa valdībai bija ļoti daudz laika sagatavoties otrajam vai “trešajam vilnim” – kā pāriet uz klātienes mācībām, kā radīt drošu vidi klasē, kā nodrošināt gaisa ventilāciju klasē, kā darīt tā, lai masku nēsāšanas nosacījumi skolā būtu loģiski. Taču valdība daudzas lietas neapzināti vai varbūt pat apzināti ir darījusi tā, lai būtu sliktāk, ne labāk, lai vide būtu nedroša, nevis droša. Ir jāsaprot, ka ļoti daudz cilvēku netic valdībai, arī dara par spīti, un politiķi nav tie, kam tagad būtu jāiet priekšplānā un jāmāca, kā darīt,” uzsvēra Tavars.

Foto: Saeimas kanceleja