Ekonomisti aplēsuši, ka šīs programmas īstenošana prasīs 28,5 miljardus eiro, turklāt A. Merkele sola nepaaugstināt nodokļus. Gan opozīcijā esošie sociāldemokrāti, gan valdošās koalīcijas partneri no Brīvo demokrātu partijas (FDP) jau kritizējuši programmu, dēvējot to par neizpildāmu, to skeptiski vērtējuši pat atsevišķi A. Merkeles partijas biedri.

Bērnu kopšanas pabalstu un pensiju palielināšana, īpaši pabalsti māmiņām, kuru bērni dzimuši pirms 1992. gada, nodokļu samazināšana ģimenēm, kurās aug bērni, izglītībai un infrastruktūrai paredzēto izdevumu ievērojama palielināšana – ar šādiem priekšvēlēšanu solījumiem vācu politisko vidi sašūpojusi A. Merkele, kuru allaž bijis pieņemts uzskatīt par taupības politikas apoloģēti. Laikraksta Handelsblatt aplēses liecina, ka visu šo solījumu izpildīšana no valsts budžeta prasīs 28,5 miljardus eiro gadā, bet Bild ekonomisti norāda, ka tikai pensiju un bērnu kopšanas pabalstu paaugstināšana izmaksās 15 miljardus eiro gadā. Vienlaikus A. Merkele paziņojusi, ka neplāno paaugstināt nodokļus – budžetā ieplūstošās naudas summas turpinot pieaugt, un solījumu izpildei ar to pietikšot. «Mūsu programma ir centra un mērenības programma. Mēs balstīsimies uz tiem panākumiem, kurus jau esam sasnieguši,» uzsvērusi kanclere.

A. Merkeles galvenais sāncensis, sociāldemokrātu līderis Pērs Šteinbriks jau paspējis šo programmu nodēvēt par «apzinātu krāpšanu» un apsūdzējis valdošos Kristīgos demokrātus, kuri pēdējie no lielajām partijām publicēja savu programmu, plaģiātā, norādot, ka virkni vēlētājiem pievilcīgu solījumu viņi aizņēmušies no citu partiju programmām. A. Merkeles sabiedroto – FDP – vadītājs Filips Reslers savukārt uzsvēris, ka programma ir neizpildāma, un aicinājis kancleri pirms vēlēšanām nebārstīties ar dāsniem solījumiem. Deutsche Welle gan norāda, ka F. Reslers, kura partija balansē uz iekļūšanas parlamentā robežas, šķiet, apvainojies par to, ka A. Merkeles programmā nav skaidri pasacīts, ka tieši Brīvie demokrāti ir vēlamākie jaunās koalīcijas partneri. Jāpiebilst, ka par priekšvēlēšanu solījumiem diezgan atklāti izteicies Kristīgo demokrātu ekonomiskās padomes vadītājs Kurts Lauks: «Partijas dod priekšvēlēšanu solījumus tādēļ, lai par tām nobalsotu. Vēl nekad nav noticis tā, ka šie solījumi pilnībā pārceļas uz valdības programmu un tiek izpildīti.