Swedbankai šogad 37 miljonu latu zaudējumi
Portāls nra.lv
23.aprīlis 11:41, 2009
Latvija patlaban saskaras ar pirmo recesiju kopš 90.gadu vidus, kad valstī izveidojās tirgus ekonomika. Ekonomiskās situācijas pasliktināšanās negatīvi ietekmē arī bankas darbības rādītājus.
Swedbank jau ir ziņojusi par ekonomikas prognožu pārskatīšanu, paredzot Latvijā dziļāku lejupslīdi un lēnāku atkopšanos, nekā iepriekš gaidīts. Provizoriski vērtējam, ka šogad IKP samazināsies par aptuveni 15%. Patlaban Latvija atrodas ekonomiskās aktivitātes visstraujākās samazināšanās periodā, tās temps gada otrajā pusē kļūs mērenāks, taču savu zemāko punktu ekonomika varētu sasniegt tikai nākošgad.
Līdz ar makroekonomiskās situācijas pasliktināšanos Latvijā “Swedbank” AS 2009.gada 1.ceturksni noslēdza ar zaudējumiem 37 miljonu latu apmērā. Tai skaitā, gatavojoties turpmākajai ekonomikas recesijai, 1.ceturksnī Swedbank AS izveidoja uzkrājumus nedrošajiem kredītiem 64 miljonu latu apmērā. Pirmajā ceturksnī ienākumi samazinājušies par 17% līdz 46 miljoniem latu, bet izdevumi samazinājās par 10% līdz 19 miljoniem latu pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu. 1.ceturksnī kredītportfelis samazinājies par 5%, noguldījumu apjoms samazinājies par 3%.
„Baltija ir Swedbank Grupas mājas tirgus, un saviem meitasuzņēmumiem tā vienmēr nodrošinās nepieciešamo atbalstu. Mēs pārvarēsim pašreizējos izaicinājumus un stiprināsim mūsu ilgtermiņa sadarbību ar Latvijas klientiem šo reģiona ekonomikai sarežģīto gadu laikā,” norāda Swedbank Grupas Finanšu vadītājs Erkki Rāsuke (Erkki Raasuke).
Swedbank uzkrājumi nedrošiem parādiem Latvijā pirmajā ceturksnī ir 64 miljoni latu, kas saistīti ar klientu skaita palielināšanos, kam rodas grūtības ar kredīta atmaksu. Papildus individuāli noteiktajiem nedrošo kredītu uzkrājumiem banka spēra proaktīvu soli, izveidojot vispārējos uzkrājumus nākotnes potenciālajiem kredītzaudējumiem 97 miljonu latu apmērā – ņemot vērā nenoteiktās makroekonomiskās prognozes.
Ņemot vērā citu valstu iepriekšējo pieredzi līdzīgās ekonomikas lejupslīdēs, Swedbank nolēmusi stiprināt tās finanšu pārstrukturēšanas un atgūšanas aktivitātes (turpmāk tekstā FRR – Financial Restructuring and Recovery), izveidojot atsevišķu struktūrvienību, kas strādās ar klientiem un projektiem, kam nepieciešama īpaša vadība un pārraudzība recesijas laikā. Šī struktūrvienība tiks vadīta Baltijas līmenī un strādās visās trijās Baltijas valstīs. Plānots, ka gada beigās Baltijas FRR darbosies līdz 200 darbiniekiem, tostarp pieredzējuši eksperti, kas izstrādājuši risinājumus līdzīgās īpašās situācijās vairākās citās bankās Zviedrijā, Vācijā un Lielbritānijā.
Ekonomiskās lejupslīdes rezultātā ir palielinājušies biznesa riski un pieprasījums pēc jaunajiem kredītiem ir ievērojami samazinājies. Tādējādi kredītportfelis 2009.gada 1.ceturksnī ir samazinājies par 5%. Kreditēšanas pieaugums iepriekšējos gados ir bijis pārlieku straujš un tādējādi nebija ilgspējīgs. Tā kā attīstības modeļi, kas balstīti uz pārāk lielu aizņemšanos, nav ilglaicīgi, ir dabiska parādsaistību samazināšanās, lai atgrieztos pie sabalansētas attīstības līmeņiem.
Swedbank ieņēmumi 1. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ir samazinājušies par 17%. Lielā mērā to ietekmēja ievērojams Euribor likmes samazinājums. Savukārt savos pamatdarbības virzienos Swedbank turpina strādāt efektīvi, ko apliecina izdevumu/ienākumu rādītājs 40.7% 2009.gada 1.ceturksnī. Lai pielāgotos mazākiem biznesa apjomiem un ieņēmumu bāzei, banka pakāpeniski ir optimizējusi tās struktūru un apkalpošanas tīklu, kā arī veikusi izdevumu samazināšanu. Darbinieku skaits 12 mēnešu laikā ir samazināts par 14%. Daļa darbinieku turpina darbu Grupas struktūrvienībās. Izdevumi 2009.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar 2008.gada 1.ceturksni, ir samazinājušies par 10%. Liekās kapacitātes samazināšana un darbības efektivitātes nodrošināšana paliek viena no galvenajām prioritātēm arī nākamajos ceturkšņos.
Avots: NRA.lv
