Novembrī būtiski sarukuši eirozonas gada inflācijas dati, strauji tuvojoties vēlamajai 2 % robežai. Kādas ir finanšu analītiķu jaunākās prognozes par inflācijas apjomiem 2024. gadā, un kāda apmēra likmju samazinājumu varam sagaidīt no Eiropas Centrālās bankas (ECB)?
Inflācija eirozonā turpina krist
Novembrī eirozonas gada inflācija palēninājusies vairāk nekā gaidīts, noslīdot līdz 2,4 % (iepriekš – 2,9 %). Inflācijas tempu bremzēšanos novembrī lielā mērā noteica lēnāks pārtikas cenu kāpums gada griezumā un zemāka pamatinflācija. Novembrī gada pamatinflācija noslīdējusi līdz 3,6 % no 4,2 % oktobrī. Tikmēr energoresursu cenu kritums gada izteiksmē saglabājies salīdzinoši stabils, atņemot ap 1,5 procenta punktus no inflācijas gada cipara.
“Bloomberg” aptaujātie analītiķi sagaida, ka inflācija tuvākā gada laikā paliks 2 – 3 % diapazonā un nākamā gada nogalē noslīdēs tuvāk 2 %. Straujā inflācijas bremzēšanās eirozonā un maigāka retorika no ECB puses mudināja finanšu tirgus dalībniekus novembra laikā būtiski pazemināt likmju prognozes, paredzot, ka pirmā likmju samazināšana eirozonā varētu notikt jau nākamā gada aprīlī. Balstoties uz “fjūčeru” jeb nākotnes līgumu cenām, tiek prognozēts, ka 2024. gada laikā ECB varētu samazināt likmes par vismaz 1 procenta punktu.
Decembra vidū plānota pēdējā šā gada ECB sēde. Spriežot pēc ECB dalībnieku retorikas un analītiķu gaidām, ECB bāzes likmes decembrī varētu palikt nemainīgas – refinansēšanas likme 4,5 % un depozīta likmes 4 % apgabalā. Daudz vairāk uzmanības sēdes laikā tiks pievērsts ECB komentāriem par tās plāniem nākamgad. Kamēr pamatinflācija eirozonā turas salīdzinoši augstos līmeņos, bez būtiska spiediena no ekonomikas puses vismaz pirmie ECB soļi ceļā uz likmju normalizāciju varētu būt salīdzinoši piesardzīgāki.
Investoru un ekonomistu fokusam pārbīdoties no likmju celšanas uz to, kad un ar kādu ātrumu ECB nākamgad varētu sākt mazināt likmes, ilgāka termiņa Euribor likmes pakāpeniski jau sākušas slīdēt uz leju. Decembra sākumā 6 mēnešu Euribor likme atkrita zem 4 % līmeņa.
Rietumvalstu ražotāju noskaņojums joprojām negatīvs
Rietumvalstu ražotāju noskaņojums novembrī palicis dziļi pesimisma zonā, taču PMI indeksu dinamikā vērojamas stabilizācijas pazīmes. Salīdzinājumā ar oktobri ASV ražotāju ISM jeb noskaņojuma indekss novembrī palicis nemainīgs – pie 46,7 punktu atzīmes, kas signalizē par lejupslīdi sektorā. Kaut arī situācija ASV ražošanas sektorā novembrī drīzāk pasliktinājās – ražošanas aktivitātes un nodarbinātības novērtējums bija zemāks, izmaksu samazinājums gandrīz apstājās –, jaunie pasūtījumi turpretim krita lēnāk nekā oktobrī. Tajā pašā laikā precizētie eirozonas noskaņojuma dati apstiprinājuši, ka ražotāju pesimisms eirozonā novembrī mazinājies, un ražotāju noskaņojums sasniedza augstāko līmeni pēdējā pusgada laikā.
Atšķirībā no Rietumvalstīm Ķīnas ražotāju PMI indekss novembrī atgriezās optimisma zonā, pateicoties lielākam pieprasījumam pēc Ķīnā saražotajām precēm. Kopumā Ķīnas noskaņojuma indeksa dinamika kopš gada sākuma bijusi salīdzinoši neizteiksmīga un indekss svārstījies ap 50 punktu robežu, kas atdala izaugsmi no lejupslīdes.
Simona Striževska, bankas Citadele meitas uzņēmuma CBL Asset Management ekonomiste