Strautiņš: Uzņēmēji un patērētāji gaida cenu stabilitāti

Pandēmijas ekonomiskās ietekmes skarbākā daļa ir pārvarēta, arī patēriņa cenas gada griezumā atkal pieaug, jūlijā cenu līmenis bija par 0,5% augstāks nekā pirms gada, pret iepriekšējo mēnesi palielinoties par 0,2%. Deflācija gan uz brīdi atgriezīsies, ja augustā būs šim mēnesim raksturīgais cenu kritums, kam nekur nevajadzētu pazust – laika apstākļi ir bijuši lauksaimniecībai labvēlīgi, to var veicināt arī eiro kursa pieaugums. Tas jau ir redzams degvielas uzpildes stacijās, kur cenas atkal samazinās, kaut naftas cenas lēnām pieaug. Pēc tam sekojošā pusgada laikā gada inflācija turēsies tuvu nullei, dažas procenta desmitdaļas uz vienu vai otru pusi no tās. Ja pavasarī šķita, ka patēriņa cenu pieaugums un samazināšanās šogad kopumā ir vienlīdz ticami scenāriji, tad ekonomikas attīstība saskaņā ar tā brīža optimistisko scenāriju liek paaugstināt šī gada vidējās inflācijas prognozi līdz 0,4%.

Koronavīrusa krīzes akūtākā fāze tiek pārvarēta, ražošana un tirdzniecība aug, bezdarbs ir sācis samazināties. Turpretim par rudeni bažas pieaug, ir acīmredzami, ka vīruss nesnauž un neļaus šogad atgriezties pie pilnīgi normāla dzīves ritma. Ja šobrīd jeb 3. ceturksnī ekonomika strauji atgūstas pēc krituma 2. ceturksnī, un tā varētu atgūt ap pusi iepriekšējā periodā zaudētā, tad šobrīd būtu riskanti minēt, uz kuru pusi IKP pret iepriekšējo periodu mainīsies 4. ceturksnī. Skaidrs ir tikai tas, ka lejupvērsto faktoru ietekme uz cenu līmeni joprojām būs spēcīga. Šogad viss mainās tik strauji, ka pat dati, kurus parasti mēdz dēvēt par “apsteidzošajiem”, netiek līdzi notikumu gaitai. Jaunākie pieejamie noskaņojuma dati (jūlija sākumā veiktās aptaujas) rāda situācijas uzlabošanos, bet šobrīd jau atkal ir pamats kļūt piesardzīgākam par tuvāko nākotni. Var sagaidīt, ka maijā sākusies ekonomikas temperatūras celšanās turpināsies augustā, taču jau septembrī ekonomiskos procesus raksturojošās līknes jau atkal var pagriezties uz pretējo pusi.

Uzņēmēju un patērētāju aptaujās sniegtais vērtējums par inflāciju turpmākajos mēnešos rāda, ka viņi sagaida cenu stabilitāti vai ļoti lēnu pieaugumu, tātad tuvošanos normālai situācijai, to nesasniedzot. Mazumtirgotāji, kuriem varētu būt visprecīzākā nojausma par to, kas notiks ar patēriņa cenām, gaida lēnu cenu pieaugumu – viņu inflācijas gaidu indeksa vērtība jūlijā bija 10,8 punkti, bet vēsturiski vidējais līmenis ir 19,6 punkti. Arī patērētāju inflācijas gaidu indeksa vērtība ir apmēram puse (12,6) no vēsturiski vidējā (26,9). Savukārt ražotāji sagaida, ka tuvākajā laikā cenu līmenis būtiski nemainīsies, bet viņu galvenie tirgi ir ārpus Latvijas.

Statistiķu dati par jau notikušo rāda, ka situāciju Latvijas ekonomikā un darba tirgū atspoguļojošā pakalpojumu gada inflācija jūlijā (1,6%) jau pieauga pret Covid-19 ēras zemāko punktu jūnijā (1,3%), bet nepārtikas preču cenas, kas lielā mērā atspoguļo izejvielu tirgos notiekošo, jūlijā gada griezumā samazinājās par 1,6%, kamēr maijā gada deflācija bija pat 4,5%. Kopējā indeksa izmaiņas pozitīvā teritorijā jūlijā palīdzēja atgriezt arī pārtika, kuras gada inflācija pieauga no 1,0% līdz 2,8%. To lielā mērā nosaka gaļas izstrādājumu cenas, kas bija par 5,4% augstākas nekā pirms gada, kas šķiet sīkums, zinot, ka Ķīnā šo produktu cenas augušas par 61%. Par 16,8% dārgāki nekā pirms gada bija augļi.

Starp cenām, kur pandēmijas ietekme redzama ļoti tieši, jāmin arī īres cenas. Ja vēl februārī gada griezumā tās auga par 5%, tad jūlijā tās bija par 4,6% zemākas. Par 3% lētāki bija pasažieru pārvadājumi, bet par 11,0% – viesnīcu pakalpojumi. Negaidīti ātri beidzās apģērbu cenu deflācija, tās aprīlī-jūnijā samazinājās gada griezumā, taču jūlijā jau pieauga par 3%. Tas nedaudz pārsteidz, jo noliktavas Eiropā ir pilnas ar neizpārdotiem apģērbiem, kas rada nopietnas bažas ražotāju vidū.

Viens no šī gada mazajiem dzīves prieciņiem ir enerģijas cenu krišanās, jūlijā tās gada griezumā samazinājās ne tikai degvielai, bet arī visiem galvenajiem mājokļos patērētās enerģijas veidiem — elektrībai, gāzei, cietajam kurināmajam, kopš jūlija arī siltumam.

Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists