Šī 4. ceturkšņa IKP dati ir daudz tīkamāki par visoptimistiskākajām prognozēm pirms datu publiskošanas. Salīdzinājumā ar 2019. gada 4. ceturksni, kura pēdējā dienā pasaule uzzināja par jauna vīrusa izplatību Ķīnā, IKP ir samazinājies tikai par 1,4%. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni IKP Latvijā pat pieauga par 1,1%, par spīti saimnieciskās darbības ierobežojumu pastiprināšanai ceturkšņa laikā. Latvijas statistiķus nekādi nevar turēt aizdomās par optimismu, tāpēc ir liela intriga, kā nozaru datos izskatīsies pieaugums pret 3. ceturksni, kurā situācija ekonomikā, izņemot kultūras, atpūtas un ārvalstu tūrisma jomu, bija relatīvi normāla.
2020. gada beigas noteikti nebija lielākās laimes periods Latvijas ekonomikas vēsturē, taču tas bija brīdis, kad tā ļoti labi izmantoja apstākļu sniegtās iespējas. Iespējams, jau nojaušot ziemas skarbumu, patērētāji aktīvi iepirkās, bet preču eksports sasniedza visu laiku augstāko līmeni. Rūpniecības sniegums bija pat apbrīnojami labs uz pārējās Eiropas fona.
Ja šodien publicētais vērtējums “izdzīvos” pēc papildināto un precizēto datu publicēšanas, kas būs pēc mēneša, ekonomikai izdosies izvairīties no “klasiskas” recesijas (IKP samazināšanās vismaz divus ceturkšņus pēc kārtas) koronavīrusa otrā viļņa laikā. Tāda bija pirmajā vilnī – 2020. gada pirmajā pusē. Pērnā gada beigas ekonomikā bija kā augstākais punkts starp divām ielejām. Pat, ja sekojošā ieleja vai varbūt drīzāk aiza, kurā šobrīd esam, vēlāk nesauksies par recesiju, tās šķērsošana vienalga nav patīkama. Iespējams, ka viss laiks no 2020. gada marta līdz 2021. gada vidum būs jāuzskata par vienu lielu recesiju, vērtējot datu kopainu pēc būtības. Arī pārsteidzoši labvēlīgajā 4. ceturksnī bezdarbs bija paaugstināts, un situāciju ekonomikā kopumā nekādi nevarēja uzskatīt par normālu.
Ekonomikas dinamika ne tikai 4. ceturksnī, bet arī 2020. gadā kopumā ir bijusi krietni labvēlīgāka, nekā iepriekš gaidīts. IKP 2020. gadā varētu būt samazinājies par 3,5%. Taču arī atlabšana 2021. gadā būs vājāka, nekā prognozēts krīzes sākumā, vismaz šāds izskatīsies gada kopējais rādītājs, kas varētu būt IKP pieaugums nedaudz virs 2%. Taču šis gads ietvers lielus kontrastus – krasu lejupslīdi gada sākumā un strauju atkopšanos pēc tam. 1.ceturkšņa sezonāli izlīdzinātais kopprodukts varētu būt diezgan līdzīgs zemākajam punktam pandēmijas pirmā viļņa laikā. Rūpniecības situācija šobrīd ir labāka nekā pavasarī, taču pakalpojumu nozarēs šis ir krīzes sarežģītākais periods. Celtniecības datus pasliktinās arī šī gada diezgan skarbā ziema, pērn apstākļi būvdarbiem šajā laikā turpretim bija neparasti labvēlīgi.
Savukārt 2021. gada sākums ir ļoti sarežģīts laiks, taču situācija uzlabosies.
Dabiskās un ar vakcīnām iegūtās imunitātes summa, kā arī laika apstākļu maiņa dos iespēju ekonomikai sākt atkopties, sākot no 2. ceturkšņa. Pilnīga normalizācija šajā periodā noteikti nav gaidāma, jo masu vakcinācija darbaspējīgā vecuma iedzīvotāju vidū varētu sākties tikai aprīlī, taču notiks virzība uz pareizo pusi. 3. ceturksnī vēl būs ierobežojumi, taču ne visās jomās tiem ir nozīmīga ekonomiskā ietekme, piemēram, piemēram, masu pasākumi neveido lielu daļu no IKP.
Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists
