2016. gadu apstrādes rūpniecības noslēdza lieliski, ar 11.7% pieaugumu decembrī pret iepriekšējo decembri. Gada kopējais rezultāts ir +5%. Saražotā pārdošanas ieņēmumi auga vien par 1.5%, taču arī iepirkumiem tērēts mazāk — pirmkārt par enerģiju, metāliem, pienu, graudiem.
Jau gada 1.puse sniedza pieņemamus rezultātus, bet izrāviens sākās septembrī. To noteica straujš kāpums kokapstrādē, mašīnbūvē, elektronikā. Pārtikas rūpniecība kā kopums paātrinājumu neveicināja, bet arī tam netraucēja. Rūpniecībai šobrīd ir diezgan labvēlīgs starptautiskais fons. Pirmo reizi kopš 2012. gada sākuma makro dati nozīmīgi pārsniedz iepriekš gaidīto vienlaikus ASV, ES un jaunattīstības valstīs. Bažas par protekcionismu pagaidām ir teorētiskas.
2017. gadā rūpniecība varbūt attīstīsies nedaudz lēnāk nekā pērn, kamēr ekonomikas kopējais pieauguma temps noteikti paātrināsies. Neierasti, bet visai liela riska zona ir kokrūpniecība, konkrēti, enerģētikas produkti. Taču ir citas nozares, kurām klājas lieliski, un nākotne izskatās laba.
Domājams, ka mašīnbūvē auto daļu un elektrisko iekārtu ražošana noturēs gada beigās sasniegto līmeni, līdz ar to pakāpeniski samazinoties gada pieauguma tempam, taču no ļoti augsta līmeņa. Auto daļu ražošanā decembrī tas bija gandrīz 50%. Metālapstrādē pērnais gads nebija tik dinamisks, taču šogad sagaidāms liels kāpums, pateicoties celtniecībai. Jau vairākus gadus ļoti īpaša ekonomikas nozare ir elektronika. Pagājušā gada decembrī izlaides apjoms pārsniedza 2010. gada vidējo jau piecas reizes. Pārsvarā šeit ir runa drīzāk par pakalpojumiem, nevis ražošanu, bet tie ļauj paturēt lielu daļu no produkta pārdošanas cenas.
Jau vairākus mēnešus nīkuļot turpina piena pārstrāde, decembrī izlaide bija par desmitdaļu mazāka nekā pērnā gada sākumā. Acīmredzot daļa ražotāju netiek galā ar iepirkuma cenu ietekmi. Decembrī vēsturiski augstāko punktu sasniedza koksnes izstrādājumu ražošana jeb koksnes dziļākā pārstrāde. Taču par nākamo gadu ir liela nenoteiktība. Plātņu izstrādājumu ražošanā viss būs labi, bet var nākties samazināt granulu izlaides apjomu.
Apstrādes rūpniecības daļa Latvijas ekonomikā ir diezgan neliela, zem ES vidējā līmeņa. Nav par katru cenu jācenšas panākt īpatsvara pieaugums, jo arī citas nozares aug, un tas ir apsveicami. Taču apstrādes rūpniecība spēlē īpaši lielu lomu reģionu pilsētu attīstībā.
Tas tika apliecināts arī ceturtdien notikušajā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras organizētajā Mašīnbūves un metālapstrādes biznesa forumā Liepājā. Ja Rīgā algas metālapstrādē un mašīnbūvē ir zem pilsētas vidējā, tad tādās vietās kā Liepāja vai Jelgava situācija ir drīzāk pretēja. Turklāt ne tikai tāpēc, ka Rīgā vidējais ienākumu līmenis ir augstāks, bet arī tāpēc, ka šo nozaru rūpnīcās reģionos algu līmenis caurmērā ir augstāks, nekā metāla apstrādātāji un mašīnbūvētāji maksā Rīgā. Tātad tur, jo īpaši Kurzemē un Zemgale, nozaru tehnoloģiskās attīstības līmenis acīmredzot ir augstāks.
Tātad rūpniecībai ir labas iespējas piesaistīt šo reģionu jauniešu ambiciozāko daļu, kamēr Rīgā viņus drīzāk vilinās pakalpojumu nozares. Liepājā prestižas darbavietas rūpniecībā rada gan ārvalstu investori, gan tāds pašmāju biznesa līderis kā UPB grupa. Ir grūti atrast ārvalstu investoru rūpniecībā, kurš būtu vīlies par savu lēmumu, citās nozarēs šajā ziņā situācija ir raibāka. Tuvākajā nākotnē investoru piesaisti rūpniecībā gan Kurzemes ostas pilsētās, gan divās lielākajās Latgales pilsētās jo īpaši aktuālu dara iespējams tālāks tranzīta kritums.
Pēteris Strautiņš, DNB bankas ekonomists
