Situācija Latvijas apstrādes rūpniecībā šobrīd ir diezgan sarežģīta, to nevar saukt par krīzi, bet par izaicinājumu pilnu periodu noteikti. Savijas globālās makro līmeņa nenoteiktības un Latvijā īpaši izjūtamu nozaru tirgu svārstību ietekme. Par briestošajām problēmām kokapstrādē rakstīju jau iepriekšējā reizē. Pēc gada ilguša spēcīga izaugsmes spurta nozares izmaiņu līkne aprīlī nonāca mīnusos. Arī tuvākie mēneši vieglu dzīvi nesola.
Šogad nedaudz labāk nekā pērn klājas pārtikas pārstrādes nozarei. Tā šogad kopumā gandrīz noteikti būs ar plusa zīmi, taču līdzšinējos šī gada mēnešos izlaide samazinājusies par 0,9%. Kokapstrāde šogad līdz šim augusi par 5,9%, bet šis rādītājs noteikti pasliktināsies. Tirgus situācijas izmaiņas šajā pavasarī bija tiešām krasas.
Līdz ar to situācija ir diezgan nelabvēlīga divās nozarēs, kuras kopā veido apmēram pusi no apstrādes rūpniecības. Tādēļ šobrīd īpaši liela atbildība ir uzkrauta trešajam lielajam valim – metālapstrādei, mašīnbūvei un elektronikai. Šis valis tiešām ļoti cenšas — četrās no piecām grupas nozarēm, par kurām publicē datus, pieaugums šogad ir rakstāms ar divciparu skaitli. Visstraujāk šogad aug elektrisko iekārtu ražošana – par 22,0%, tai skaitā aprīlī par 28,8%. Nozari šobrīd virza gan samērā nesen izveidoti ārvalstu investoru uzņēmumi, kā Lexel fabrika, kuras apgrozījums pērn auga par 27,4%, sasniedzot 65,8 miljonus eiro, gan nozares “vecie kareivji”. Visa pēcpadomju ēra ir bijusi kā amerikāņu kalniņi vēl 19. gadsimtā dibinātajam rūpniecības gigantam RER, kura apgrozījums 1. ceturksnī vairāk nekā divkāršojies, varbūt tas šogad varētu kļūt par nozares līderi. Strauji attīstās optisko šķiedru ražošana, padarot Līvānus par Latgales pilsētu ar spēcīgāko eksporta nozaru pieaugumu aizvadītajos piecos gados.
Par laimi, viss nav atkarīgs tikai no dzelžiem un mašīnām. Kā norādīts šodien publiskotajā Luminor pētījumā par eksporta nozarēm un reģionu ekonomiku, ir arī citas strauji augošas rūpniecības nozares. Vērtējot devumu ekonomikas izaugsmē pēc izmaksāto algu summas kāpuma, starp līderiem ierindojas nemetālisko minerālu, kā arī papīra un poligrāfijas izstrādājumu ražošana. Tās piecu gadu laikā palielinājušas devumu Latvijas iedzīvotāju makos par apmēram divām trešdaļām. Nozarēs ir strauji augoši un lieli, bet vēl maz zināmi uzņēmumi, piemēram, Skonto Prefab, kura algu fonds kopš 2017. gada pārsniedz Schwenk Latvija (agrāk Cemex). Poligrāfijas dati pērn apbēdināja, bet šogad nozare aug tempā, kādam apmēram vajadzētu būt, spriežot pēc nozares pārstāvju teiktā par investīciju apjomu, janvārī –februārī ir nodrukāts par 11,7% vairāk nekā pirms gada.
Rūpniecības struktūrai kļūstot arvien daudzveidīgākai, un tajā samazinoties dabas resursu pārstrādes lomai, nākotnē būsim mazāk atkarīgi no laika apstākļiem un globāliem negadījumiem ar lokālu ietekmi. Šobrīd jāsamierinās ar to, ka šī nākotne tuvojas ļoti pakāpeniski.
Pēteris Strautiņš, DNB ekonomists
