Marts ir laiks, kad ierasti cenu pieaugums pret iepriekšējo mēnesi ir vislielākais. Vidēji iepriekšējos 10 gados cenas šajā mēnesī auga par 1,0%, savukārt šogad pieaugums ir vēl nedaudz lielāks jeb 1,2%. Viens no marta dārdzības iemesliem ir apģērbu un apavu izpārdošanas sezonas beigas. Arī šogad cenas attiecībā pret februāri šajā preču kategorijā pieauga par 6,9%, tāpēc tās ietekme uz kopējo cenu līmeni bija visspēcīgākā starp galvenajām patēriņa grupām (pavisam to ir 12) jeb 0,35 procentpunkti. Naftas cenu kāpums padarīja transporta izmaksas par otro galveno cenu kāpuma veicinātāju ar 0,2 pp devumu, savukārt sezonalitātes ietekme uz pārtikas cenām palielināja patēriņa izdevumus par 0,19 pp.
Lielās mēneša inflācijas dēļ gada inflācija pieauga no 0,4% februārī līdz 0,9% martā. Sagaidāms, ka aprīlī gada inflācija saglabāsies apmēram marta līmenī, savukārt maijā to krasi samazinās bāzes efekts. Pērnajā maijā bija neparasti liela mēneša inflācija, tas arī ir līdz šim augstākais cenu punkts un tāds var palikt vēl ilgu laiku.
Vislielākā ietekme uz cenu līmeni martā gada griezumā bija izdevumiem par veselību, kas palielināja cenu līmeni par 0,4 pp. Tā ir neparasta situācija. Šī ir vidēji liela kategorija, kuras daļa patēriņa grozā šobrīd ir 6,6%, un tajā izmaksu līmenis parasti mainās plūstoši un pakāpeniski. Nesenā inflācijas viļņa laikā tajā cenu kāpums bija mazāk nekā puse no vispārējā dzīves dārdzības pieauguma tempa: 10,4% pret 22,1%. Patlaban, kad preču cenas kopumā ir stabilas, pakalpojumu ietekme uz patēriņa izmaksām kļūst jūtamāka, un to var uzskatīt par nākotnes priekšvēstnesi. Ja šogad svarīgākais notikums dārdzības datu pasaulē ir mājokļu uzturēšanas izmaksu samazināšanās – tās martā cenu līmeni lejup vilka ar 1,28 pp platu soli -, tad nākamgad šīs un arī citas šobrīd krītošas preču cenas pakāpeniski stabilizēsies. Tad pirmo vijoli patēriņa cenu jomā no importa palētināšanās pamazām pārņems Latvijas iedzīvotāju laika jeb darbaspēka izmaksu sadārdzināšanās.
Preču cenas šogad un nākamgad vēl vilks inflāciju uz leju. Taču skaidrs, ka ilgākā laikā par galveno stāstu kļūs pakalpojumi. Algu kāpums būs kā daudzu uzņēmumu un pat veselu nozaru “pārbaude uz izturību”. Cilvēku resurss mūsu valstī ir ierobežots, tāpēc viņa augstība darba tirgus lems, kam “būs dzīvot un kam nē”. Izmaksu kāpums un arī iespējama konkurences mazināšanās pakalpojumos paaugstinās to cenas pircējiem.
Pārtika un bezalkoholiskie dzērieni, kas ar lielu pārsvaru aizņem vislielāko daļu patēriņa grozā – vairāk nekā ceturtdaļu -, šobrīd kopējo dzīves dārdzību daudz nemaina. To gada inflācija martā (+0,7%) bija mazākā kopš 2021. gada aprīļa. Pirms dažām dienām mūsu statistiķi spilgti ilustrēja iemeslu, kāpēc daļai pārtikas vēl ir jākļūst lētākai. Lauksaimniecības produktu cenu līmenis 2023. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājās par 19%. Augkopības produktu cenas bija tikai par 1% augstākas nekā 2021. gadā pēc sarukuma par 24% pērn. Šķiet, ka daļa šī samazinājuma vēl varētu būt ceļā pie patērētājiem caur pārstrādes un tirdzniecības līkločiem. Lopkopības produktu cenas samazinājās par 9% un vēl bija 29% augstākas nekā 2021. gadā. Tehnoloģisku iemeslu dēļ lopkopības produktu cenas seko augkopības produktu cenām, tātad to samazinājums ražotāju pusē vēl ir gaidāms un varbūt šī laime kaut kad sasniegs arī patērētājus.
Savukārt enerģijas izmaksu frontē situācija kļuvusi kontrastaināka nekā bija gada sākumā. Joprojām ceļā pie patērētājiem cauri administratīvajiem procesiem un dārgajā pagātnē iepirktiem krājumiem ir gāzes importa palētināšanās. Tāpat vēl ir jāizpaužas šī notikuma, kā arī reģionālo elektrības cenu krituma plaši sazarotajai netiešajai ietekmei. Taču naftas cenu ietekme šobrīd darbojas pretēji. Kopš 2022. gada jūnija pīķa transporta izmaksas līdz šī gada janvārim bija samazinājušās par 11,1%, kopš tā brīža tās augušas par 4,1 %. Te darbojas galvenais aizdomās turamais – Tuvo Austrumu valstu “sirsnīgās” attiecības, kas rada bažas par lielāku karu šajā reģionā. Arī ukraiņu sekmīgajiem uzbrukumiem Krievijas naftas infrastruktūrai varētu būt ietekme. Taču, ja nebūs jaunu politisko risku, naftas cena atkal virzīsies uz nesenā pagātnē ierasto 70-80 dolāru par barelu koridoru no pašreizējiem apmēram 90 dolāriem par barelu. Pastiprināsies tehnoloģiju attīstības lejupvērstā ietekme uz naftas cenu.
Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists
