Februārī cenas salīdzinājumā ar janvāri pieauga par 0,6%, turpinot gada sākumā uzņemto tempu (0,5% cenu kāpums janvārī pret decembri). Savukārt izdevīgais bāzes efekts samazināja gada inflāciju no 21,5% līdz 20,3%. Gada laikā cenu līmeni visvairāk cēlušas mājokļu izmaksas (7,6 procentpunktu (pp) devums kopējā dārdzības kāpumā) un pārtika devusi 6,7 pp. Transports pievienoja 1,3pp, bet pārējo grupu devums (mazāk par pp) ir nieks uz cenu vētras fona. Mēneša laikā pusi no dzīves sadārdzinājuma veidoja pārtika, bet pusi no pārējā – alkohols un tabaka. Mājokļa izmaksu ietekme kļuvusi cenu līmeni samazinoša, pagaidām ļoti nedaudz (par 0.02 pp), bet šajā jomā drīz redzēsim ļoti interesantus skaitļus.
Februāra patēriņa cenu dati sniedz iespējas interpretācijām. Pagājušā gada laikā ekonomisti daudzkārt norādīja, ka katram pircējam ir sava inflācija. Cenu izmaiņas laikā kopš 2021. gada vidus ir bijušas izteikti nelabvēlīgas cilvēkiem ar nelieliem ienākumiem. Pat vidējais algu kāpums netika līdzi vidējam cenu kāpumam, bet pārtikas un enerģijas dārdzība auga daudz straujāk par kopējo cenu līmeni. Esam brīdī, kad šī attiecība mainās uz pretējo pusi.
Nākamajos divos gados, varbūt ilgāk, ja vien nebūs ļoti nelabvēlīgi pavērsieni izejvielu tirgos, pirmās
nepieciešamības lietu grozs sadārdzināsies lēnāk vai palētināsies straujāk nekā kopējais patēriņa “ķocis”. Vienai no galvenajām pārtikas produktu grupām jeb piena produktiem cenas jau ir krasi pazeminājušās. Tāpat gandrīz katru dienu var lasīt ziņas par to, ka siltumapgādes uzņēmumi samazina tarifus. AS Rīgas Siltums nākamajai apkures sezonai gāzi iepircis par trīskārt zemāku cenu nekā iepriekšējai sezonai. Samazinās šķeldas cenas, kas nosaka siltuma izmaksas lielākajā daļā Latvijas. Notiek primāro energoresursu maiņa, aizvietojot gāzi ar šķeldu. Vidējās siltuma cenas nākamajā sezonā būs krietni zemākas pat tad, ja netiks turpināts valsts atbalsts.
Šī ir datu interpretācija statistiķu ieskicētās realitātes robežās. Ļoti bieži cilvēki pie datu precizitātes vērtēšanas ķeras tad, kad izsīkst citi argumenti, tāpēc šādām darbībām nav laba aura. Taču nav iespējams izdzēst no apziņas sarkanās krāsas jeb akcijas cenu plūdus piena produktu plauktos un tur redzamo ir grūti savienot ar datiem. Šī komentāra autoram vidējā piena cena decembrī bija apmēram 1,50 eiro, februārī tā bija apmēram viens eiro (0,79 līdz 1,09 eiro diapazonā), bet dati vēsta, ka piena cena šajā laikā ir pazeminājusies tikai par 7%. Skaidrs, ka ir grūti precīzi izmērīt notiekošo, kad strauji pieaug akcijas preču īpatsvars un atlaides kļūst lielākas. Nav šaubu, ka pircēji vairāk izvēlas tieši preces ar akcijas cenu, bet to, kā mainās pircēju izvēles, precīzi zina tikai tirgotāji. Jādomā, ka faktisko pircēju izdevumu kontrasti ar datu pasauli noteikti nebūs ilgstoši, agri vai vēlu akcijas cenas pārvērtīsies par pastāvīgajām cenām. Atsevišķu preču vidējās dārdzības pārvērtēšana šobrīd nozīmē, ka pēc kāda laika izmērītais cenu kritums būs lielāks par tajā brīdī faktiski notiekošo.
Varētu teikt, ka šobrīd katra cilvēka personisko inflāciju nosaka ne tikai viņa izdevumu struktūra, bet arī apņēmība izmantot selektīvās cenu samazināšanas sniegtās iespējas. Dažādos veikalos ar atlaidēm ir pieejami dažādi produkti. Ja nav vēlmes tērēt laiku dažādu veikalu tīklu apmeklēšanai, ļoti palīdz gatavība noticēt tam, ka ļoti, pat vairāk nekā divkārt atšķirīgas cenas produktiem var būt vienāda kvalitāte.
Martā mēneša inflācija visdrīzāk būs pozitīva, bet neliela. Tā kā pērn martā cenas auga ļoti strauji (par 3,3%), šī gada martā gada inflācija krasi samazināsies, līdz apmēram 17%, strauju krituma tempu noturot līdz jūnijam.
Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists
