Strautiņš: Eksports sērfo uz cenu kāpuma viļņa

Cilvēki, kas Latvijā atbildēja par vakcīnu iepirkumu, un tie, kuri nodarbojas ar preču eksportu, noteikti nav vienas un tās pašas personas. Preču eksports februārī pieauga par 7,5%, bet koriģētajos datos, kur tiek ņemtas vērā darbadienu skaita izmaiņas, pieaugums ir pat 10,4%. Februārī Latvija eksportēja preces par 1141,5 miljoniem eiro. Savukārt koriģētajos datos februārī ir reģistrēts visu laiku lielākais preču eksporta apjoms jeb 1230,5 miljoni eiro. Turklāt šis ir jau trešais mēnesis pēc kārtas, kad ir atzīmēts šāds sasniegums. Bez koriģēšanas salīdzinājums ar rudens mēnešiem un to graudu eksporta straumēm nebūtu gluži taisnīgs.

Kas ir noteicis šo panākumu? Jau kopš pandēmijas sākuma, galvenais panākumu kaldinātājs ir specializācija nozarēs, kurām neparastā situācija pasaulē nevis samazina, bet palielina pieprasījumu – koksne, pārtika, sakaru līdzekļi. Šogad piestādīt lielākus rēķinus āvalstu klientiem palīdz arī cenu kāpums Mūsu rūpnieku pārdoto starppatēriņa preču cenas februārī gada griezumā auga par 5,9%, tieši šī preču kategorija dominē preču eksportā. Fantastiski labu samaksu šobrīd var dabūt par zāģmateriāliem, bet arī pārtikas un inženierijas nozaru produktu ražotāji šobrīd par cenu līmeni nesūdzas. Februārī koksnes produktu eksports sasniedza 217 miljonus eiro, kas ir visu laiku lielākais apjoms. Gada īsākajā mēnesī vēl par koksnes produktu pārdošanu ārzemēs nekad nebija saņemts vairāk par 200 miljoniem.

Priekšā ir daži mēneši, kad preču eksporta dati izskatīsies brīnišķīgi. Pērn eksports no 1099 miljoniem eiro martā samazinājās līdz 910.1 miljonam eiro maijā. Tāpēc aprīlī un maijā preču eksporta kāpums gada griezumā visdrīzāk pārsniegs 20%. Turpretim vasaras otrajā pusē un rudenī salīdzinājuma bāze jau būs daudz augstāka, graudu raža šogad varbūt būs ne tik laba, tā ziņo lauksaimnieku pārstāvji, bet zāģmateriālu cenu burbulis varētu būt noplacis.
Importa apjoms februārī bija pārsteidzoši mazs, tas gada griezumā pat samazinājās par 2,2%. Preču tirdzniecības bilance bija gandrīz “pa nullēm” (imports pārsniedza eksportu 50,4 miljoniem eiro jeb 4,3%). Tas ir pārsteidzoši, zinot, cik aktīvi mājsaimniecības pērk ilglietošanas preces un to, ka izejvielu cenas februārī jau bija diezgan augstas. Daļēji tā varētu būt sakritība, daļēji iemesls varētu būt investīciju vājums, katrā ziņā tas nav ilgtspējīgi. Tā kā tipisks pārpalikums pakalpojumu tirdzniecībā ir ap 150 miljoniem eiro, nav šaubu, ka kopējā tirdzniecības bilance februārī bija ar pārpalikumu.

Pilnīgākam priekšstatam par ārējo tirdzniecību var piebilst dažus vārdus par pakalpojumiem, kuru dati šobrīd ir pieejami līdz janvārim. To eksports ir pārvarējis zemāko punktu pērn aprīlī un maijā, bet janvārī joprojām bija par 11,9% mazāks nekā pirms gada. Šajā kritumā ir nenovēršamības elementi – ārvalstu tūrisms šobrīd ir gandrīz apstājies, un lielākoties ārpus Latvijas kontroles ir arī tranzītā notiekošais. Taču sadaļa “citi pakalpojumi”, ko galvenokārt veido biznesa un IT pakalpojumu eksports, arī celtniecība, janvārī gada griezumā pieauga par 14,5%. Šīs ir nozares, kurās Latvija nav atkarīga no tās ģeopolitiskā un pandēmiskā likteņa un kuras šobrīd jau veido vairāk nekā pusi kopējā pakalpojumu eksporta.

Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists