Strautiņš: Eksporta rekords un deficīta antirekords

Oktobrī preču eksporta attiecība pret importu sasniedza 94,5 %, kas ir augstākais līmenis 21. gadsimtā – laikā, par kuru pieejami dati CSP datubāzē. Mazāko preču tirdzniecības deficītu procentuālā izteiksmē noteica visu laiku lielākais eksporta apjoms apvienojumā ar pandēmijas ietekmi uz importu. Pirmo reizi vēsturē preču eksports mēnesī pārsniedza 1,3 miljardus eiro.

Oktobrī vienlaicīgi graudu eksports pārsniedza 100 miljonus eiro, bet koksnes – 200 miljonus. Koksnes eksportā šādi apjomi bija arī 2018. un 2019. gada augsto cenu periodā, bet toreiz graudu eksports pat labākajos rudens mēnešos nepārsniedza 50 miljonus. Oktobrī pārtikas un koksnes izstrādājumu eksports bija attiecīgi par 24,9 % un 10,8 % lielāks. Oktobrī tuvu pirms mēneša sasniegtajam rekordam bija arī kopējais mašīnbūves un elektronikas produktu eksports, kas gan ir ar ievērojamu, taču ilgākā laikā sarūkošu re-eksporta “piešprici”. Lielākais kritums no galvenajām produktu kategorijām skāris minerālproduktus (7,5%), kas pārsvarā nav Latvijā ražota prece. Samazinājies ir arī galvenokārt uz loģistikas operācijām balstītais dzērienu izdevums. Eksports oktobrī gada griezumā pieauga par 8 %, bet pēdējos 3 mēnešos (augustā-oktobrī) pieaugums attiecībā pret pērnā gada attiecīgo periodu bija 5 %. Labvēlīgās eksporta struktūras izmaiņas ļauj minēt, ka Latvijā ražoto preču eksporta pieaugums oktobrī pietuvojās 10 % atzīmei.

Mazo tirdzniecības deficītu oktobrī noteica ne tikai eksporta spēks, bet arī importa vājums. Ja šī gada oktobrī importa summa bija 1,39 miljardi eiro, tad 2018. gada augustā un oktobrī preču imports pārsniedza 1,5 miljardus eiro, bet šī gada augstākais līmenis (1,43 miljardi) bija septembrī. Absolūtajos skaitļos preču importa un eksporta starpība bija 76,5 miljoni eiro, tas ir nedaudz vairāk nekā aprīlī (74,0 miljoni), kad kopējo tirdzniecības apgrozījumu krasi samazināja pandēmija. Vēl pirms tam mazāks preču tirdzniecības deficīts bija 2010. gada aprīlī, kad ekonomika bija dziļā sasalumā pēc globālās finanšu krīzes, bet vēl pirms tam – tikai 2001. gadā.

Pārdošanas apjomi mazumtirdzniecībā pēdējo mēnešu laikā bijuši augoši, taču nenoteiktības apstākļos uzņēmumi piebremzē investīcijas, tātad mazāk vajag iekārtas, bet starppatēriņa preču importa rēķinu samazinājis arī cenu kritums. Preču importu lejup virza arī šī gada krīze pakalpojumu eksportā, kas samazinājusi importa preču iegādei pieejamo naudas daudzumu.

Pozitīva tirdzniecības bilance nav pašmērķis, jo svarīgā eksporta funkcija ir nopelnīt naudu, ar ko apmaksāt importu. Taču preču tirdzniecības deficīta ilglaicīgā sarukuma tendence tomēr ir drīzāk laba ziņa. Tā lielā mērā atspoguļo Latvijas iedzīvotāju pieaugošo spēju uzkrāt, ko nodrošinājis ienākumu pieaugums. Tirdzniecības bilances izlīdzināšanos veicina arī izteiktā piesardzība pret naudas aizņemšanos, kurai ir gan plusi, gan mīnusi. Taču pašreizējā situācija noteikti ir labāka par pārmērīgo optimismu, kas valdīja laikā ap pievienošanos ES. Tad tipiska preču eksporta un importa attiecība veidoja vien 50 %, tirdzniecības deficīts atsevišķos mēnešos pārsniedza 500 miljonus eiro, jo kreditēšanas pieaugums veicināja milzīgu un ilgtnespējīgu patēriņa bumu.

Konteksta izpratnei ir svarīgi zināt, ka kopējā preču un pakalpojumu tirdzniecības bilance Latvijā vienmēr ir pozitīvāka nekā preču saldo atsevišķi, jo pakalpojumu eksporta-importa attiecība kopš 2000. gada nevienā mēnesī nav bijusi negatīva. Kopējā tirdzniecības bilance šī gada janvārī-septembrī bija ar 127 miljonu eiro pārpalikumu.

Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists