Satversmes tiesa (ST) arī pēc juridisko personu pieteikuma par neatbilstošu Satversmei ir atzinusi Solidaritātes nodokļa likuma 6.pantā noteiktās nodokļa likmes. Pants atzīts par spēkā neesošo no 2019.gada, lai dotu valdībai laiku izstrādāt alternatīvu risinājumu, neradot problēmas valsts budžetam.
Satversmes tiesa norādīja, ka darba devējiem, kas maksā solidaritātes nodokli, tā likmes ir atšķirīgas atkarībā no sociālajiem riskiem, kuriem ir apdrošinātas to nodarbinātās personas. Tādējādi Solidaritātes nodokļa likuma 6. pants paredz atšķirīgu attieksmi pret darba devējiem, kuri atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos.
Satversmes tiesa vērsa uzmanību, ka jautājumā par to, vai atšķirīgā attieksme ir noteikta ar Satversmē noteiktajā kārtībā pieņemtu tiesību normu, lietas faktiskie apstākļi un juridiskais pamatojums ir identiski fizisko personu pieteiktās lietas ietvaros izvērtētajiem.
Satversmes tiesa spriedumā fiziskās personas lietā atzina, ka solidaritātes nodokļa likmes ir noteiktas ar pienācīgā kārtībā pieņemtu likumu. Līdz ar to nav nepieciešams atkārtoti vērtēt apstrīdētās normas pieņemšanas procesu, un tāpēc arī šajā lietā atšķirīgā attieksme ir noteikta ar likumu.
Tiesa spriedumā jau izvērtēja jautājumu par Solidaritātes nodokļa likuma 6. pantā paredzētās atšķirīgās attieksmes leģitīmo mērķi un norādīja, ka nodokļa administrēšanas vienkāršība nevar būt vienīgais leģitīmais mērķis, nosakot atšķirīgu attieksmi pret salīdzināmām solidaritātes nodokļa maksātāju grupām. Tāpat arī nozīmīgs budžeta ieņēmumu apjoms (nodokļa fiskālais efekts) vai solidaritātes nodokļa maksātāju nelielais skaits paši par sevi nevar tikt izmantoti, lai pamatotu Satversmē nostiprinātā vienlīdzības principa ierobežojumu. Ņemot vērā minēto, Satversmes tiesai nebija nepieciešams šādus apsvērumus vērtēt atkārtoti. Satversmes tiesa secināja, ka atšķirīgai attieksmei pret darba devējiem, kas paredzēta ar Solidaritātes nodokļa likuma 6. pantu, nav leģitīma mērķa, tāpēc šī apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam.
Satversmes tiesa norādīja, ka šajā lietā līdzīgi kā iepriekš izvērtētajā lietā ir nepieciešams un pieļaujams tas, ka arī attiecībā uz darba devējiem Satversmei neatbilstošais Solidaritātes nodokļa likuma 6. pants vēl noteiktu laiku paliek spēkā, lai likumdevējam būtu iespēja pieņemt jaunu tiesisko regulējumu, ievērojot vienlīdzības principu.
Ņemot vērā to, ka jaunā tiesiskā regulējuma pieņemšanai likumdevējam nepieciešams saprātīgs laika posms, kā arī to, ka attiecīgās izmaiņas jāsaskaņo ar kopējo nodokļu politiku un jānodrošina valsts budžeta stabilitāte, Solidaritātes nodokļa likuma 6. pants atzīstams par spēkā neesošu no 2019. gada 1. janvāra.
Foto: Shutterstock
