No 4. līdz 5. jūnijam aizsardzības ministrs Andris Sprūds darba vizītē apmeklēja Briseli, Beļģijā, kur ar NATO aizsardzības ministriem apsprieda atturēšanas un aizsardzības spēju stiprināšanu un uzsvēra nepieciešamību vairāk ieguldīt aizsardzībā.
“Latvija ir apņēmusies jau no nākamā gada ieguldīt 5% no IKP aizsardzībā un drošībā, un ceram, ka mūsu sabiedrotie darīs to pašu, palielinot savus ieguldījumus aizsardzībā. NATO dalībvalstīm ir jāiegulda vairāk aizsardzībā – šis ir izšķirošs brīdis, lai bruņotos un stiprinātu kolektīvās aizsardzības un atturēšanas spējas. Vienlaikus mēs nedrīkstam aizmirst arī par aizsardzības industrijas attīstību, lai Alianse spētu arī sasniegt izvirzītos spēju mērķus,” NATO aizsardzības sanāksmē uzsvēra A. Sprūds.
Aizsardzības ministrs Briselē piedalījās Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupas sanāksmē, kurā informēja par Latvijas sniegto atbalstu Ukrainai un apsprieda aktuālo drošības situāciju Ukrainā.
A. Sprūds informēja, ka Latvija pievienosies Norvēģijas un Apvienotās Karalistes vadītajai Jūras spēju koalīcijai Ukrainas atbalstam. Šī koalīcija īsteno visaptverošu pieeju spēju attīstīšanai – ne tikai piegādājot kuģus, helikopterus un citas sistēmas, bet arī apmācot to apkalpes un operatorus, izglītojot tehnisko personālu un piedāvājot tehnisko atbalstu to darbībai un izvietošanai.
Darba vizītes laikā A. Sprūds tikās arī ar Ukrainas aizsardzības ministru Rustemu Umerovu (Rustem Umerov), lai pārrunātu Ukrainai nepieciešamo militāro atbalstu un starptautiskās Dronu koalīcijas nākotnes plānus. Tikšanās laikā A. Sprūds apliecināja, ka Latvija turpinās sniegt atbalstu Ukrainai cīņā pret Krievijas iebrucējiem tik ilgi, cik tas būs nepieciešams.
Tāpat A. Sprūds tikās ar Turcijas nacionālās aizsardzības ministru Jašaru Guleru (Yaşar Güler). Tikšanās laikā amatpersonas apsprieda Turcijas pievienošanos starptautiskajai Dronu koalīcijai, kā arī abu valstu sadarbību NATO.
Vienlaikus, atsaucoties uz nesenajiem incidentiem Baltijas jūrā, kas nodarīja kaitējumu zemūdens infrastruktūrai un lai nepieļautu to atkārtošanos, Latvija kopā ar Dāniju, Igauniju, Lietuvu, Poliju, Somiju, Vāciju un Zviedriju parakstīja deklarāciju par Baltijas jūras drošību, uzsverot savu apņemšanos aizsargāt Baltijas jūru un tās infrastruktūru saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.
Lai apspriestu paveikto attiecībā uz sabiedroto spēku klātbūtnes palielināšanu un NATO daudznacionālo brigāžu izveidi Baltijas valstīs, A. Sprūds tikās ar Lietuvas, Igaunijas un attiecīgo NATO ietvarvalstu – Kanādas, Apvienotās Karalistes un Vācijas – aizsardzības ministriem. A. Sprūds pateicās Kanādas nacionālās aizsardzības ministram Deividam Makgintijam (David McGuinty) par Kanādas ieguldījumu NATO daudznacionālajā brigādē Latvijā un abu valstu ciešo sadarbību.
Uz kopīgu tikšanos sanāca NATO–Ukrainas Padome, kurā amatpersonas pārrunāja aktuālo situāciju frontē un nepieciešamo atbalstu Ukrainai cīņā pret Krievijas iebrucējiem.
