Skultes termināļa izbūve nav iespējama pusgada laikā, bet mēs neslēpjam arī to, ka bez administratīvajām procedūrām ir jāsavāc naudas līdzekļi, intervijā “Neatkarīgajā” sacīja uzņēmuma “Skulte LNG Terminal” valdes vienīgais loceklis Uldis Salmiņš.
“Gāzes piegādes ir brīvais tirgus. Gan tirgotāji, gan lielie patērētāji pērk gāzi tur, kur to var atrast. Jā, gāzes cena ir augsta, jo līdz ar Krievijas uzbrukumu Ukrainai gāzes tirgum ir pazudis liels piegādātājs, lielākais piegādātājs Eiropai, kāda bija Krievija. Pie gāzes tiek tie, kuri gatavi maksāt prasīto cenu,” sacīja Salmiņš.
Pēc viņa teiktā, augstas cenas ir slogs patērētājiem, bet ja nav adekvātas pieejas gāzes piegādēm, tad gāzes tirgotāji un patērētāji ir vēl jo vairāk ierobežoti, nespējot izmantot tās iespējas, kādas gāzes tirgū tomēr ir: “Tagad Latvijas uzņēmumiem jāpērk gāze tajos īsajos laika brīžos, kad Klaipēdas terminālis to atļauj. Tad jāpērk par cenu, kāda ir konkrētajā dienā, lai gan iespēja dažas nedēļas vai mēnešus nogaidīt ļautu pirkt par zemāku cenu. Bet nogaidīt var tad, ja pieejams brīvs gāzes terminālis. Mūsu enerģētikas politikas veidotāji ir pieļāvuši lielu kļūdu, kuras dēļ šāds terminālis nav savlaicīgi uzbūvēts.”
“Protams, ka Latvijā izveidot termināli blakus Inčukalna krātuvei būtu bijis ekonomiski daudz izdevīgāk, nekā tas noticis Lietuvā. Diemžēl savulaik Krievijai bija piešķirtas 20 gadus ilgas monopoltiesības uz Latvijas gāzes tirgu. Runu līmenī izskanēja vēlme Baltijas valstīm vienoties par vienu kopīgu termināli, kam visloģiskākā vieta būtu Latvija, bet Krievijas monopola dēļ kaimiņi neuzticējās, ka Latvijā varētu tapt no “Gazprom” neatkarīgs gāzes piegādes uzņēmums. Tas bija viens no iemesliem, kāpēc lietuvieši gāja savu ceļu un nekādu saistību piegādāt gāzi uz Latviju viņiem nav,” sacīja Salmiņš.
Runājot par to, kopš kura laika eksistē Skultes terminālis kā ideja, viņš atzina, ka tā ir sena ideja un tapa laikā, kad lietuviešiem sava termināļa vēl nebija: “Ideju uzturēja sabiedriska organizācija “Nacionālā gāzes termināļa biedrība”, kas noveda savas idejas realizāciju līdz tam, ka parādījās potenciālais investors gāzes termināļa izbūvei Skultē. Tas bija neilgi pirms Valda Dombrovska pēdējās valdības krišanas. Lietuvieši tieši tajā laikā gāja straujiem soļiem uz priekšu ar savu termināli un izraisīja Latvijā maldīgus pieņēmumus, ka tādā veidā tiek radītas alternatīvas gāzes piegādes iespējas arī Latvijai. Tāpēc investors no projekta izstājās. Mēs cenšamies publiski neminēt ne toreizējo, ne tagadējo investoru vārdus. Tie ir pietiekami lieli un pazīstami uzņēmumi gāzes industrijā.”
“Mums ir trīs trases varianti kā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras sastāvdaļa. Procedūra prasa variantus, lai būtu, ko salīdzināt. Mūsu ieskatā optimālākais ir viens no variantiem, ko virzām tālākai saskaņošanai. Trase izveidota tā, lai apdzīvotas vietas neskartu. [..] Mūsu terminālis būs kā daudzi citi to vienkāršākajā variantā. Pie mums nebūs tā, kā Klaipēdā, kur ostā stāv kuģis, uz kuru no pienākošajiem kuģiem pārlej gāzi joprojām sašķidrinātā veidā, bet no kura gāze tiek ielaista gāzes vados jau kā gāze. Mūsu terminālī gāzes vedējs pieslēgsies pie gāzes vada, ielaidīs tajā gāzi un aizbrauks. Klaipēdas gadījumā gāze šķidrā veidā tiek pārlieta no kuģa uz kuģi divās dienās. Skultē lielie sašķidrinātās gāzes vedēji no gāzes atbrīvosies četrās līdz sešās dienās,” klāstīja “Skulte LNG Terminal” pārstāvis.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka neviens šāda tipa ieguldījums nav privātbodīte, kādas uz katra ielas stūra tiek atvērtas un slēgtas reizi gadā: “Enerģētikas infrastruktūras objektiem ir jāpiesaista daudz naudas, kur lieli aizdevēji mēdz būt pensiju fondi. Diez vai pensiju krājēji piekristu, ka viņu fonds iegulda naudu projektā, par kuru nav skaidrs, vai tas kādam būs vajadzīgs. Tāpēc ir vajadzīgi priekšlīgumi, bet tie neizslēdz risku izvērtēšanu. Konkrētajā gadījumā investoriem ir jārēķinās ar to, ka NATO pārņem savā kontrolē Krievijas resursus un atjauno to padevi pa pirmskara gāzes un naftas vadiem. Viņi šādus riskus izvērtēs un meklēs iespēju, kā pret tiem nodrošināties. Ja nebūs nodrošinājuma, tad nebūs termināļa.”
“Atzīstam, ka mūsu termināļa uz šo ziemu nav un uz nākamo ziemu arī nebūs. Valdība ir sapratusi, ka palikt tagadējā situācijā uz vēl ilgāku laiku Latvija nedrīkst. Augstu novērtējam jebkuru politiķu tālredzīgus lēmumus enerģētikā, tai skaitā atbalstu viedoklim, ka Latvijai vajadzīgs savs sašķidrinātās gāzes pieņemšanas terminālis. No otras puses mēs redzam projekta pretinieku izplatītos mītus par “konservatīvo” sponsoru, lobiju un jaunu OIK. Jā, ir publiski apliecināta informācija, ka viens no projekta akcionāriem, Amerikā dzīvojošais Pēteris Ragaušs ir ziedojis Konservatīvajai partijai, kas paņemta par pamatu stāstam un sagrozīta tā, lai maksimāli kaitētu projekta īstenošanai. Mēs neesam politikā, bet lēmums par termināli ir politisks lēmums. Priecājamies par katru partiju, kas atzīst termināļa vajadzību. Bijām cerējuši, ka atzīšana notiks ātrāk un neprasīs karu Ukrainā. Arī tad, kad Krievijas gāzes piegādes nešķita apdraudētas, Latvijai būtu nācis par labu lēts gāzes pieņemšanas punkts, kas neļautu dominējošajam piegādātājam diktēt savus noteikumus un tarifus,” sacīja Salmiņš.
