Visdārgāko siltumu februārī saražoja uzņēmums Jūrmalas siltums – 52,99 lati par kilovatstundu, bet vislētākais tas bijis Mālpilī, kur kurināts ar šķeldu, – tikai 30,58 lati (bez pievienotās vērtības nodokļa).
Fakts, ka šā gada februāra spelgonim līdzvērtīgs sals Rīgā nav bijis pēdējos 16 gadus, ir vājš mierinājums, ieraugot visdārgāko maksājumu īres kvītī. Maksa par apkuri aug un augs, jo palielinās naftas cenas. Tātad apkures izmaksas mazākas nekļūs, saka Rīgas Enerģētikas aģentūras (REA) vadītāja Maija Rubīna. Pēdējo gadu pieredze rāda, ka apkures izmaksas palielina arī augstāks pievienotās vērtības nodoklis (PVN) un citas izmaksas. Siltumapgādes uzņēmums Rīgas siltums informē, ka galvaspilsētā maksājums par apkuri februārī varētu palielināties par 16 procentiem (tarifs – 42,16 latu par megavatstundu). Liepājā, kur ir Latvijā otrs augstākais siltuma tarifs (50,74 lati par megavatstundu), rēķinos redzamās summas būs par septiņiem līdz pat 30 procentiem lielākas, informē SIA Liepājas enerģija pārstāve Līga Ratniece.
Tomēr izrakstītie rēķini, kas būs par vidēji 14,3 procentiem lielāki, ir mazāki nekā salīdzinoši lētajā Rīgas siltumapgādē. L. Ratniece Neatkarīgajai saka – situācija ar parādniekiem pilsētā esot gandrīz tāda pati kā iepriekšējā apkures sezonā.
Latvijas Siltuma uzņēmēju asociācijas valdes loceklis Andris Akermanis atzinis, ka šogad apkures sezonā Latvijas iedzīvotāju siltumapgādes rēķinu maksājumu disciplīna ir uzlabojusies, taču cilvēku iepriekšējos gados iekrātie apkures parādi maksāti gan netiek. Latvijas iedzīvotāju parādi par siltumenerģiju strauji pieauguši pēdējos gados, liecina Centrālās statistikas pārvaldes 2011. gadā veiktais pētījums. To cilvēku skaits, kam bijuši parādi par komunālajiem maksājumiem, kopš 2009. gada kļuvis par 34 procentiem lielāks.
Latvijā jau gadiem ilgi valda jukas ar izpratni par apkures un siltumapgādes tarifiem, diemžēl vienotas apkures aprēķināšanas metodikas valstī nav. Tāpēc cilvēkiem bieži vien ir grūti izurbties cauri kvītī redzamajiem skaitļiem un saprast tos, kā arī izsekot, kāpēc un par ko jāmaksā. Piemēram, Rīgā, Iļģuciemā, 2011. gada novembrī, kad bija salīdzinoši silts, par 53,5 kvadrātmetru dzīvokli apkures izmaksas bija tikai 22 lati (bez PVN) jeb 0,43 santīmi par kvadrātmetru, bet janvārī maksa par kvadrātmetra apkuri dubultojās (0,88 santīmi) un kopumā vajadzēja maksāt gandrīz 46 latus. Turpat, tikai ielas pretējā pusē esošajā ēkā, par 85 kvadrātmetru plaša mitekļa apkuri novembrī nācās maksāt 57,43 latus (0,73 santīmi par kvadrātmetru), bet janvārī – jau 105 latus jeb 1,34 latus par kvadrātmetru.
Savukārt Ogre ir viena no nedaudzajām pilsētām, kur iedzīvotājiem jāmaksā divdaļīgais tarifs – pastāvīgā maksa un mainīgā maksa. Pastāvīgā maksa katru gadu arī mainās, pēdējo trīs gadu laikā tā bijusi gan 10 santīmu, gan astoņi un septiņi santīmi (šogad) par kvadrātmetru. Piemēram, Ogrē pastāvīgā maksa par apkuri 50 kvadrātmetru dzīvoklim šogad janvārī bija 46 lati jeb 0,94 santīmi par kvadrātmetru, februārī – attiecīgi gandrīz 59 lati un 1,20 latu. Turklāt tas vēl esot «zem vidējā», skaidroja apsaimniekotājs. Kvadrātmetra apkures izmaksas gada īsākajā mēnesī šajā pilsētā dažām mājām bijušas 1,50 latu.
REA šajās dienās klajā laidusi speciālu brošūru, kas varētu palīdzēt viest skaidrību par patērētā siltuma aprēķināšanas metodiku, Metodes siltumenerģijas patēriņa regulēšanai un maksas aprēķiniem centralizētai siltumapgādei pieslēgtiem daudzdzīvokļu dzīvojamiem namiem. Izdot šādu brošūru bija rosinājusi Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija, kas saņem daudz sūdzību par komunālo pakalpojumu rēķiniem. «Iedzīvotājiem ir jāskaidro kaut vai desmit reižu, bet nedrīkst uzskatīt – ja viņi kaut ko nezina, lai tad arī nezina,» norāda M. Rubīna. REA, kaut arī tā ir Rīgas pašvaldības aģentūra, pēc padoma vēršas arī no citām Latvijas pilsētām.Andris AkermanisLiepājas enerģijaLīga Ratniecesiltums
