Latvijas sabiedrība sagaida konkrētus risinājumus šī brīža aktuālākajām problēmām – augstajiem elektroenerģijas tarifiem un banku kredītprocentiem, kā arī straujajai pārtikas cenu inflācijai. Tā, pieņemot Krišjāņa Kariņa (JV) demisijas rakstu, sacīja Valsts prezidents. Kādu piedāvājumu šo problēmu risināšanai redz topošās premjeres Evikas Siliņas triju partiju koalīcija, un, cik piedāvājums ir izpildāms?

Kā vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”, kaut arī vasarā inflācija kopumā samazinājās, energoresursu cenas kritās, eikalu plauktos pamatprodukti maksāja tikpat, cik pavasarī. Finanšu ministrs saredzēja lielo ķēžu vēlmi nopelnīt, Latvijas Bankas prezidents to nodēvēja pat par alkatību. Lauksaimnieku organizācijas un ražotāji kritizēja tirgotājus par lielajiem uzcenojumiem.

“Dobeles dzirnavnieka” valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils norāda: “Par šo uzcenojumu mēs zinām, – tas ir kā karsts pīrādziņš šodien Latvijas sabiedrībā, un pamatoti, es teiktu. Atkarībā no produktu grupas, piecenojums ir būtībā, mēs varam droši teikt, no 50% līdz pat pāri 200%.”

Tikmēr lielveikalu ķēdes apgalvo, ka nav vainīgi pie pārtikas inflācijas. Zemkopības ministra aicinājumam atklāt produktu piecenojumus un piegādātāju cenas neviens neatsaucās.

Kurš blefo un kurš stāsta taisnību- vajadzētu atklāt Konkurences padomei. Tās uzdevums ir izskaust negodīgu tirdzniecības praksi. Taču jau vairāk nekā desmit gadus nav neviena lēmuma par šādiem pārkāpumiem. “Rimi” un “Maximu” sodīja 2010. un 2011. gadā.

2010. gadā Konkurences padome sodīja “Rimi” par tās piemērotiem obligātiem maksājumiem AS “Valmieras piens”.

2011. gadā Konkurences padome sodīja “Maxima” par pārāk ilgu norēķinu termiņu SIA “Siguldas Maiznieks” precēm.

Saeimas deputāts, zemkopības ministra kandidāts Armands Krauze (ZZS) norādīja: “Šos jautājumus mēs nezinām, vai viņi (mazumtirgotāji) ir tā rīkojušies vai nav. Un, vai, ja viņi tā ir rīkojušies, vai tur ir pārkāpums. Mēs kā politiķi diemžēl to nevaram izdarīt, tas ir jāveic attiecīgām iestādēm. (NP: Vai neprasīsiet Konkurences padomei darīt savu darbu?) Konkurences padomei darbs ir jādara. Neatkarīgi no mums. Tā ir neatkarīga institūcija. Tai jāveic savs darbs. Viņa ir ekonomikas ministrijas pārraudzībā. Konkurences padome no 2022. gada 23. jūnija ir Ministru kabineta pārraudzības iestāde.”

Konkurences padome var pieprasīt mazumtirgotāju līgumus ar ražotājiem un viņu savstarpējās sarakstes. Tas ļautu operatīvi reaģēt, lai konstatētu, kas ietekmē cenu celšanu vai samazināšanu.

Mums zināms, ka konkurences uzraugi gada sākumā sāka padziļinātu izpēti par olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgu. Taču pirmos rezultātus sola ne ātrāk kā oktobra beigās.

Saeimas deputāte (Progresīvie), bijusī Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama norādīja, ka ir jāsaprot, ka KP strādā mazliet virs 50 darbiniekiem. Un nav tā, ka darbinieks skatās tikai uz šo tirgus uzraudzību.

Labklājības ministre, premjera amata kandidāte Evika Siliņa (JV), vaicāta, vai valdība ir pietiekami prasījusi no Konkurences padomes attiecībā uz iespējams negodīgi sadārdzinātām pārtikas cenām?, pauda: “Grūti man varbūt vērtēt. Vai pietiekoši vai nepietiekoši. Tā ir zināmā mērā neatkarīga institūcija. Un tā robeža vienmēr ir ļoti jūtīga. Kurā brīdī valdība var kādā brīdī uzspiest, un kurā brīdī tā tiek jau uzskatīta par iejaukšanos neatkarīgas iestādes darbā.”

Secinājums: topošai valdībai nav plāna kā cīnīties ar pārtikas cenu inflāciju. Arī Konkurences padomes darba uzlabošanai priekšlikumu nav.

“Banku nodoklis” un hipotekāro kredītņēmēju aizsardzība

Eiropas Centrālās bankas lēmumi par likmju celšanu, kuru dēļ pieauga arī “Euribor” likmes, attiecas arī uz mūsu komercbankām. Un tāpat kā citur eirozonā, arī Latvijas bankām šogad paredzama vismaz divkārt lielāka peļņa nekā pērn.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) sacīja: “Sekojot pārējo Baltijas valstu piemēram, arī Latvija iecerējusi daļu banku peļņas novirzīt valsts kasē. Iepriekš opozīcijā strādājošā ZZS nāca ar iniciatīvu īstenot Lietuvas modeli par solidaritātes nodokli. Tagad ir gatava piekrist pārējiem topošās koalīcijas partneriem par obligāto uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājumu bankām 20% apmērā no iepriekšējā gada peļņas. Aprēķināts, ka tas budžetam dos 140 miljonus eiro.”

Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Viktors Valainis (ZZS) norādīja: “Šeit svarīgākais panākt rezultātu. Lai ir reāls naudas resurss, ko mēs varam tālāk investēt aizsardzībā, veselībā, izglītībā. Inflācijas mazināšanā. Tam, kam nākamā gada budžetā būs nepieciešama nauda. (NP: Kāds no koalīcijas partneriem beigās neatkāpsies?) Es neredzu, ka šeit būtu iespēja, ka kāds atkāptos.”

Saeimas deputāts Andris Šuvajevs (Progresīvie) sacīja:“Mēs esam situācijā, kur tie politiskie risinājumi jādomā šobrīd. Savā ziņā, jau mazliet par vēlu. Ja mēs vēlamies efektīvu politisko risinājumu, mums jābūt piekrišanai no visām pusēm, lai mēs to varam ieviest strauji. Un, ja pats banku sektors saka, ka tas ir apmierinošs UIN nodoklis, tad es domāju, ka tas ir visreālistiskākais šobrīd.”

Tik augstas kredītprocentu likmes kā Latvijā hipotekāro kredītu jomā mājsaimniecībām vēl ir tikai Lietuvā. Saeimas budžeta komisija, krietni novēloti, bet ir aptvērusi, ka tai jāpalīdz grūtībās nonākušajiem hipotekāro kredītu ņēmējiem. Un patlaban tiek meklēti scenāriji, kā iesaldēt banku procentu likmes un mazināt šķēršļus aizņēmējiem pārejai uz citu banku.

“Tas palīdzēs gan samazināt kredītlikmi, gan dos pārliecību cilvēkiem, kuri ir nonākuši grūtībās. Oficiālie dati liecina, ka tās ir 10 000 ģimenes,” sacīja Reirs.

Secinājumi – topošā koalīcija visdrīzāk vienosies par ikgadēju nodokli bankām. Taču deklarācijā konkrēti plāni un termiņi kredītņēmēju aizsardzībai ierakstīti netiks, jo vēl sagaidāma sīva pretestība no finanšu sektora.

Vai tiks samazināt “Sadales tīkla” tarifi?

No 1. jūlija spēkā stājušos “Sadales tīkla” un “Augstprieguma tīkla” jaunos tarifus šonedēļ pie valdības un parlamenta ēkas sanākušie protestētāji salīdzināja ar elektrošoku.

Jūlija rēķini par elektrību pārsniedza vissliktākās prognozes vairumam mājsaimniecību un tas nozīmē, ka valsts uzņēmumi nestāstīja visu taisnību. Sabiedrības sašutums vēl vairāk palielinājās, redzot, ka valsts, no elektroenerģijas tirgus pirmajā pusgadā nopelnīja vairāk nekā 227 miljonus. Kopš demisionējušā valdības vadītāja teiktā, ka lūgs Regulatoram tarifus decembrī pārskatīt, nekas pēc būtības nav mainījies.

Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja biedrs Kaspars Briškens  (Progresīvie) atzina, ka šobrīd ir redzams, ka reālie pieaugumi ir būtiski lielāki. Vaicāts, vai tarifus varētu arī samazināt, viņš atzina, ka “iespējams, ka ir veids, kā atrast taisnīgāku sadales mehānismu.”

Izvērtēšana pēc būtības esot vajadzīga. Bet, vai regulators tarifus samazinās, paši politiķi ir skeptiski. Pieaugums esot bijis neizbēgams, jo valstij jāfinansē mūsu enerģētiskai drošībai kritiskās investīcijas. Līdzās atbalstam 90 tūkstošiem aizsargāto lietotāju, esot jāmeklē veids, kā kompensēt elektrības rēķinu pieaugumu arī citām mājsaimniecībām, kurām tie kļuvuši nesamaksājami.

Saeimas deputāts Jānis Patmalnieks (Jaunā Vienotība) uzsvēra: “Pašlaik tas , kas ir skaidrs, ka tam būs jāvelta kaut kādi budžeta līdzekļi, lai varētu šo te lielo pieaugumu kompensēt. Jā, iedzīvotāji, kuriem vairākas reizes pieauguši šie te tarifi, ka viņi varētu saņemt kaut kādu atbalstu šai te pārejas periodā, jo jāatzīst, ka šo te regulēto tarifu pieaugums ir ļoti liels, to varēja darīt pakāpeniskāk.”

“Apjoms, vai tie varētu būt 20 miljoni eiro, es šobrīd neņemos spriest. Tas ir jāvērtē pēc tā, cik tad būs tās mājsaimniecības, kurām tas atbalsts būs nepieciešams. Un to varēs vērtēt pēc tādas plašākas iepazīšanās. Man ir sajūta, ka tie būs vairāk nekā 20 miljoni,” piebilda Valainis.

Foto: Valsts kanceleja