Sieviešu pārstāvniecība lēmumu pieņemšanas procesos trijās Baltijas valstīs ir zema, bet tiesu varā dominē sievietes, tāds secinājums izriet no Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem. It kā prestiži, ka sievietes ir tik diži pārstāvētas, bet dzīvē viss ir citādi. No visām analizētajām pozīcijām 2015. gadā visvairāk sieviešu strādāja notariātos. Tas ir mantojums no laika, kad sievietes tika diskriminētas ar atalgojumu un viens no mazāk atalgotiem un nenovērtētiem amatiem bija arī notāram, kas drīzāk pildīja lietveža pienākumus. Tagad situācija sāk mainīties.
CSP informē, ka 2015. gadā no visiem Latvijas notāriem 88 procenti bija sievietes, Lietuvā – 87 procenti, Igaunijā – 77 procenti. Šis rādītājs 10 gados visās trijās valstīs palicis samērā nemainīgs. Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektore Vija Piziča Nra.LV saka: «Mainoties tiesību sistēmai, ienāk jauni notāri. Par notāru palīgiem, kas ir posms ceļā uz notāra amatu, sāk strādāt puiši. Latvijas Zvērinātu notāru padomē, kas organizē notariātu darbu un pieņem stratēģiskus lēmumus, no deviņiem padomes locekļiem pieci ir vīrieši. Pasaulē šajā profesijā ir vairāk vīriešu. Paies laiks, un proporcija mainīsies arī Latvijā, jo notariātam no profesijas uzbūves viedokļa ir liels iekšējs potenciāls.»
Savukārt prokuratūrās sievietes visvairāk nodarbinātas ir Igaunijā, 2015. gadā – 71 procents. Latvijā prokuratūrās strādāja 62 procenti sieviešu, Lietuvā – 50 procenti, kur pēdējo 10 gadu laikā sieviešu īpatsvars 10 gados palielinājies par deviņiem procentpunktiem.
Tomēr likumdevēju vara Latvijā pieder vīriešiem, jo Saeimā no 100 deputātiem tikai 16 ir sievietes (16 procentu). Lietuvas Seimā sieviešu ir 21 procents, Igaunijas Rīgikogu – 27 procenti. Latvijas Ministru kabinetā ir trīs ministres no 14 valdības locekļiem (21 procents), Lietuvas valdībā – trīs ministres no 15 valdības locekļiem (20 procentu), Igaunijas valdībā – četras ministres no 15 valdības locekļiem (27 procenti). Beidzamajās pašvaldību vēlēšanās Latvijā 2013. gadā bija ievēlēts 31 procents sieviešu, tikpat daudz arī Igaunijā, bet Lietuvā – 25 procenti. Valsts pārvaldē, kur abu dzimumu darba ņēmēju skaits ir tikpat kā līdzīgs, sieviešu algas 2015. gadā bija par 3,1 procentu lielākas, bet kopumā Latvijā sievietes saņēmušas par aptuveni 16 procentiem mazāku algu. Līdzīga proporcija atalgojuma diskriminācijā pastāv arī Eiropā. Vēl pirms dažiem gadiem pēc Eirobarometra aptaujas respondentus Latvijā aptaujāja pētījumu kompānija TNS Latvija. Konstatēts, ka atšķirības darba vidē pastāv ne tikai pēc atalgojuma vai darba slodzes, bet arī priekšstatos par dzimumam atbilstošām vai neatbilstošām profesijām. Latvijā salīdzinoši retāk nekā citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs pilsoņi domā, ka bērnu aprūpes sektorā, piemēram, bērnudārzos, būtu jāstrādā vairāk vīriešiem (Latvijā – 33 procenti un ES – 57 procenti), kaut kopumā kopš 2009. gada, kad šis Eirobarometra pētījums tika veiks iepriekš, Latvijā nedaudz – par četriem procentpunktiem – pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri izsaka šādu viedokli.
Antra Gabre
