Vasara ir laiks, kad daudzi cilvēki izvēlas atpūsties, apmeklējot vasaras kafejnīcas. Gandrīz kā nerakstīts likums ir pateikties oficiantam par apkalpošanu, atstājot viņam kādu naudas summu jeb tā saucamo dzeramnaudu. Līdz ar eiro ieviešanu paradumi atstāt dzeramnaudu ir mainījušies un paši viesmīļi atzīst, ka dažkārt klientu atstātā dzeramnauda pārsniedz minimālo mēnešalgu. Lai noskaidrotu, vai Vecrīgā esošajās kafejnīcās ir izteikta dzeramnaudu maksāšana, kādas ir lielākās summas, kādas saņem viesmīļi, portāls «Apollo» devās uz vairākām vasaras kafejnīcām Vecrīgā.
Netālu no Brīvības pieminekļa atrodas kafejnīca «Mazais Otto», kurā viesmīļi norādīja, ka par dzeramnaudas lielumu nedrīkst runāt – tas esot noslēpums. Viesmīļi norādīja, ka piektdienas, sestdienas un svētdienas ir tās dienas, kad ir iespējams saņemt vislielāko dzeramnaudu. Tiesa, pēc eiro ieviešanas klientu maksātās dzeramnaudas ir palikušas mazākas. Ja pagājušajā vasarā klienti atstāja, piemēram, desmit latus (14,23 eiro) par apkalpošanu, tad šodien klienti viesmīļiem atvēl desmit eiro.
Dodoties tālāk Vecrīgā, «Apollo» nonāca Līvu laukumā, kur atrodas restorāns «Steiku haoss». Šajā restorānā strādājošā viesmīle norādīja, ka bieži nākas palikt bez dzeramnaudas, jo klienti tās nevēlas maksāt. Ja arī dzeramnauda tiek atstāta, tad šīs naudas summas nav pārāk iespaidīgas – vidēji no pieciem līdz desmit eiro. Tāpat kā pirmajā apmeklētajā vietā, arī «Steiku haosā» lielākās dzeramnaudas ir iespējams iegūt nedēļas nogalēs. Runājot par rekordiem, viesmīle atklāja, ka nav interesējusies par kolēģu sasniegumiem, taču viņas «personīgais rekords» ir 80 eiro liela dzeramnauda.
Krietni pieticīgākas dzeramnaudas oficianti saņem Doma laukumā esošajā kafejnīcā «13 krēsli». Kā sarunā portālam «Apollo» atklāja tur strādājošie viesmīļi, viņi dzeramnaudā saņem vidēji līdz diviem eiro. Dāsnākie klienti atstāj lielākas naudas summas, samaksājot līdz pat 20 eiro lielu dzeramnaudu. Arī šeit viesmīļi norāda, ka pēc eiro ieviešanas dzeramnaudas ir samazinājušās – skaitliskā ziņā summas ir palikušas tādas pašas kā latos, taču, ņemot vērā eiro kursu pret latu, šo summu vērtība ir mazāka kā pagājušajā gadā.
Turpinot apmeklēt vasaras kafejnīcas Vecrīgā, portāls «Apollo» paviesojās arī «Zivju restorānā», kurā strādājošais oficiants norādīja, ka nav lielas nozīmes un atšķirības, kurā dienā saņemt lielākās dzeramnaudas. Tiesa, sarunas laikā viņš atklāja, ka klienti visdāsnākie ir nedēļas nogalēs. Ikdienā gandrīz visi klienti maksā dzeramnaudu, un tās vidēji sasniedz desmit līdz 15 eiro. Runājot par lielākajām summām, kādas samaksājuši klienti, oficiants atminas pagājušo gadu, kad kāds klients atstājis 350 latu (aptuveni 500 eiro) lielu dzeramnaudu. «Zivju restorāna» viesmīlis arī piebilst, ka eiro ieviešana nav būtiski ietekmējusi dzeramnaudu lielumu – ja agrāk cilvēki maksāja kādu konkrētu summu latos, tad tagad cenšas maksāt tikpat, dažos gadījumos arī nedaudz vairāk kā pagājušajā gadā.
Ņemot vērā, ka VID aktīvi ir pievērsis uzmanību ar nodokļu nomaksu saistītajām nepilnībām autoservisu un zobārstniecības jomā, arī dzeramnaudas ir tās, no kurām netiek apmaksāti nodokļi. Dzeramnaudas ir viena no iespējām, kā viesmīļiem gūt papildus ienākumus pamatalgai, taču ko par šādu peļņu saka Valsts ieņēmumu dienestā?
Sarunā ar portālu «Apollo» VID pārstāve Evita Teice-Mamaja atklāja, ka dzeramnauda nav uzskatāma par pastāvīgiem ienākumiem, jo tā ir kā papildus maksa par īpašu apkalpošanu. Apmaksājot kafejnīcas pakalpojumus, visa samaksai paredzētā summa ir norādīta čekā, kuru izsniedz kafejnīca. Līdz ar to summā ir iekļauts arī nodoklis, kurš tiek apmaksāts reizē ar pakalpojumu. Savukārt dzeramnaudas maksāšana ir paliek klientu kompetencē – tā ir brīvprātīga izvēle. Savukārt, skatoties no oficiantu skatupunkta, šādu naudu nevar definēt kā papildus ieņēmumus.
Apmeklējot vairākas vasaras kafejnīcas var secināt, ka arī Vecrīgā dzeramnaudas maksāšana ir visnotaļ ierasta prakse. Dzeramnaudas lielumu var ietekmēt vairāki faktori, taču tā ir un paliek kā pateicība par labu apkalpošanu. Arī pašiem oficiantiem nav jābaidās par to, ka varētu rasties kādas problēmas saistībā ar nodokļiem. Šāda veida ienākumi neparedz nodokļu nomaksu, tādēļ tas paliek vien klienta kompetencē, maksāt dzeramnaudu vai nē.
