Kopš šī gada janvāra spēkā stājušās izmaiņas pensiju sistēmā, kas ietekmē teju ikvienu strādājošo – uz trīs gadiem par vienu procentpunktu ir samazināta iemaksu likme pensiju 2. līmenī, šo daļu novirzot pensiju 1. līmenim. Proti, 2. līmeņa iemaksas samazinātas no 6% uz 5%, kas nozīmē mazākus personīgos uzkrājumus nākotnē. Lai gan 2. līmeņa iemaksas veido tikai daļu no kopējā pensijas kapitāla, tās ir būtisks balsts, uz kuru daudzi iedzīvotāji paļaujas. Tomēr līdz šim uz šīm pārmaiņām aktīvi reaģējuši vien 12% iedzīvotāju, sākot veidot papildu uzkrājumus savai pensijai, liecina Luminor veiktā aptauja.*
“Ņemot vērā prognozēto demogrāfiskās situācijas attīstību Latvijā, pensiju 1. līmenis jeb vecuma pensija nevarēs nodrošināt ne tuvu tādu ienākumu līmeni, pie kāda ir pieradis strādājošs cilvēks. Sabiedrības novecošanās nozīmē, ka pieejamais pensiju kapitāls būs jādala uz arvien lielāku cilvēku skaitu, un valsts pensijai kļūs arvien grūtāk aizvietot pirms pensijas vecuma atalgojumu. Pašreizējās prognozes liecina, ka līdz 2050. gadam vienu pensionāru uzturēs vairs tikai divi strādājošie, nevis trīs kā tas vidēji ir šobrīd. Šādos apstākļos pašu iedzīvotāju savlaicīga rīcība un uzkrājumu veidošana ir atslēga finansiāli stabilām vecumdienām,” norāda Luminor aktīvu pārvaldīšanas un pensiju uzņēmumu vadītājs Atis Krūmiņš.
Savlaicīga rīcība var nodrošināt lielāku pensijas uzkrājumu
Luminor veiktās aptaujas rezultāti rāda, ka kopumā tikai 12% respondentu, reaģējot uz izmaiņām pensiju sistēmā, ir uzsākuši proaktīvas rūpes par savu nākotni. 8% ir sākuši veidot papildu uzkrājumus vecumdienām, savukārt 4% ir palielinājuši iemaksu apmērus jau esošajos uzkrājumu veidos, piemēram, pensiju 3. līmenī. 11% aptaujāto norādījuši, ka šobrīd nekādas izmaiņas nav veikuši, taču apsver nākotnē sākt veidot papildu uzkrājumus – šādu atbildi galvenokārt snieguši iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 29 gadiem.
Lielākā daļa iedzīvotāju uz pensiju izmaiņām nav reaģējuši
Lai gan daļa iedzīvotāju ir izrādījuši proaktīvas rūpes par savu vecumdienu labklājību, izteikts vairākums jeb 54% aptaujāto norādījuši, ka nekādas izmaiņas savos uzkrājumos un to apmēros nav veikuši. Aptaujas rezultāti liecina, ka tikai neliela daļa iedzīvotāju – 14% – nebija informēti par izmaiņām pensiju sistēmā. Visbiežāk tie bija gados jaunāki iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 29 gadiem. Lai gan satraucoši ir tas, ka lielākā daļa aptaujāto pēc izmaiņām pensiju sistēmā nav veikusi nekādas papildu darbības, ne mazāk bažas rada fakts, ka 10% vispār neveido nekādus ieguldījumus savā nākotnē.
“Fakts, ka daļa iedzīvotāju jau ir uzsākuši papildu uzkrājumu veidošanu, ir pozitīvs signāls, taču vienlaikus tas parāda arī lielu potenciālu turpmākai izaugsmei uzkrājumu veidošanas kultūrā. Pensijas uzkrājums ir ilgtermiņa ieguldījums, un katrs solis šajā virzienā – neatkarīgi no dzīves posma, kurā tas tiek sperts – var būtiski uzlabot finansiālo drošību vecumdienās,” atgādina Atis Krūmiņš.
Pēc eksperta domām, pensiju 2. līmenis jāuztver kā nozīmīgs ilgtermiņa finanšu instruments, ko nedrīkst novērtēt par zemu. “Politikas veidotājiem ir jādomā par to, kā uzlabot nosacījumus kapitāla pieaugumam, kas attiecīgi stiprinās Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitāti ilgtermiņā. Viens no priekšlikumiem būtu iespēja saglabāt uzkrāto kapitālu finanšu tirgos arī pēc pensionēšanās, ļaujot to izņemt pakāpeniski regulāru maksājumu veidā. Šāds risinājums ne tikai samazinātu finanšu tirgus svārstību negatīvo ietekmi konkrētā brīdī, bet arī dotu iespēju kapitālam turpināt augt arī beidzot darba gaitas,” uzsver Atis Krūmiņš.
