Jau vairāk nekā gadu dzīvojam jaunajos apstākļos, kad pilnībā ir mainījusies mūsu ikdienas dzīve. Šīs izmaiņas lielā mērā skārušas arī darba dzīvi praktiski ikvienam no mums. Lai saprastu, kā šie jaunie apstākļi ir ietekmējuši darba produktivitāti, šī gada maijā vadošā pētījumu un konsultāciju kompānija Kantar veica pētījumu, kura ietvaros noskaidroja, kā ir mainījusies strādājošo darba produktivitāte un kādi ir produktivitāti veicinošie un kavējošie aspekti.
Kantar pētījums atklāj, ka salīdzinoši lielākā daļa (57%) Latvijas strādājošo ir veiksmīgi spējuši pielāgoties jaunajiem apstākļiem un COVID-19 situācija kopumā nav ietekmējusi viņu darba produktivitāti (30% – drīzāk nē, 27% – nē). Savukārt 39% strādājošo Latvijā norāda, ka COVID-19 situācija tomēr ir ietekmējusi viņu darba produktivitāti (15% – jā, 24% – drīzāk jā), bet 4% strādājošo nav konkrēta viedokļa uz šo jautājumu.
Aplūkojot rezultātus atsevišķās apakšgrupās, redzams, ka COVID-19 situācija salīdzinoši biežāk ir ietekmējusi gados jaunu (18-24 gadi) strādājošo iedzīvotāju, izglītības nozarē strādājošo un vadītāju produktivitāti. Savukārt salīdzinoši retāk jaunie apstākļi ir ietekmējuši strādnieku un lauksaimniecības nozares darbinieku produktivitāti.
Interesanti, ka jaunā “normālā” situācija nav nesusi tikai ierobežojumus un negatīvās lietas. Pētījuma rezultāti apliecina, ka 7% strādājošo skatījumā COVID-19 situācijā viņu darba produktivitāte ir pat uzlabojusies, kamēr gandrīz trešā daļa (32%) strādājošo atzīst darba produktivitātes samazināšanos.
Jāatzīmē, ka produktivitāte salīdzinoši biežāk nekā strādājošo vidū kopumā ir uzlabojusies darbiniekiem ar salīdzinoši augstākiem ienākumiem, kā arī Pierīgā dzīvojošajiem. Tomēr produktivitāte salīdzinoši biežāk ir pazeminājusies izglītības nozarē strādājošajiem, kā arī strādājošajiem, kuri dzīvo trīs cilvēku ģimenē.
Tiem strādājošajiem, kuri ir saskārušies ar produktivitātes izmaiņām, papildus tika jautāts par galvenajiem aspektiem, kas ietekmējuši šīs izmaiņas.
Salīdzinoši visbiežāk kā produktivitāti veicinoši aspekti tiek minēti, ka, strādājot attālināti, ir vieglāk koncentrēties darbam (47% no respondentiem, kuru produktivitāte uzlabojusies), ka darba vieta ir piemērota un ērta (31%), ka pieaugusi uzticēšanās no vadības puses (20%) un ka kolēģi ir kļuvuši atsaucīgāki un atvērtāki sadarbībai (15%).
Kamēr salīdzinoši visbiežāk kā produktivitāti kavējošie aspekti tiek minēti, ka darbā ir nemitīga trauksme, neskaidrība par nākotni (47% no respondentiem, kuru produktivitāte samazinājusies), ka ir ierobežotas socializēšanās iespējas ar kolēģiem (35%), ka ir neziņa par darba situāciju un stabilitātes trūkums (33%) un ka darba slodze ir pieaugusi (31%).
Kantar pētījumu eksperte Dace Goško norāda: “Pozitīvi, ka gan uzņēmumi, gan arī paši strādājošie ir kopumā veiksmīgi pielāgojušies jaunajiem apstākļiem un pārliecinoši lielākajai daļai strādājošo produktivitāte ir saglabājusies nemainīga vai pat pieaugusi. Tāpat redzams, ka lielākoties faktori, kas kavē strādājošo produktivitāti ir saistīti ar kopējo situāciju valstī un lielo neskaidrību par nākotni. Tādēļ, normalizējoties situācijai plašākā mērogā, vajadzētu būt vērojamām arī pozitīvām izmaiņām attiecībā uz darba vidi, tai skaitā produktivitāti”.
