“Lai sankcijas darbotos un būtu efektīvas, būtiska ir ne vien valsts aktīva rīcība to ieviešanā, bet arī uzņēmēju stingrā apņemšanās atteikties no sadarbības ar Krieviju un Baltkrieviju. Daudzi mūsu uzņēmēji jau ir pārtraukuši sadarbību ar agresorvalsti un pārorientējušies uz citiem tirgiem. Jautājums ir par to, cik jēgpilnas ir esošās sankcijas, kā tās ievērot un kā rīkoties, lai tās būtu efektīvas,” uzsvēra Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas Uzņēmējdarbības attīstības apakškomisijas priekšsēdētājs Ervins Labanovskis. Pēc deputātu aicinājuma atbildīgo ministriju un kompetento iestāžu pārstāvji sprieda par aktuālo situāciju sankciju īstenošanā pret Krievijas režīmu un iespējām tās efektivizēt.
Par sankciju politikas īstenošanu atbildīgās Ārlietu ministrijas pārstāvji norādīja, ka pirmās Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret Krieviju noteiktas 2014.gadā. Šobrīd ieviesta jau 13. sankciju kārta. Ir divu veidu sankcijas: individuālās, kas ir vērstas pret konkrētām juridiskām un fiziskām personām, un ekonomiskās, kas noteic ierobežojumus eksportam un importam. Katrai ES dalībvalstij ir pienākums tās pilnībā ieviest.
Finanšu izlūkošanas dienesta pārstāvji atzīmēja, ka ekonomisko sankciju apiešana ir viens no būtiskākajiem finanšu noziegumiem. Pērn saņemti 510 ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem, kas ir teju divreiz vairāk nekā gadu iepriekš. Patlaban ir uzsākti vairāki kriminālprocesi par šiem pārkāpumiem.
Deputāti pauda bažas par arvien pastāvošām iespējām apiet sankcijas un uzsvēra nepieciešamību ES līmenī nodrošināt iespēju vērsties pret trešo valstu personām, caur kurām ES sankcionētās preces nonāk Krievijā.
Lai mazinātu iespējas apiet sankcijas, uzņēmēju pārstāvji apakškomisiju aicināja diskutēt par Krievijas robežas slēgšanu kravu plūsmai un spriest par iespēju mazināt nodokļu slogu uzņēmumiem, kas pārorientējas uz citiem tirgiem.
Atbildot uz deputātu jautājumiem, Muitas pārvaldes pārstāvji pauda, ka par katru pārkāpuma gadījumu, tostarp katru noraidīto preču kravu, ziņo ES līmenī. Tāpat pārvalde norādīja, ka ir 12 tūkstoši dažādu preču kodu, no kuriem aptuveni puse ir sankcionēto preču. Turklāt Krievijai un Baltkrievijai tie atšķiras.
Ārlietu ministrija uzsvēra – lai sankcijas darbotos efektīvi, būtiska ir sadarbība gan nacionālā, gan reģionālā, gan ES līmenī, kā arī sadarbība ar trešo valstu sabiedrotajiem, piemēram, Apvienoto Karalisti, ASV, Austrāliju un G7 valstīm. Latvija ir viena no ES dalībvalstīm, kura sankcijas ievieš efektīvi un nodrošina labu sadarbību starp iesaistītajām institūcijām, pauda ministrija.
Apakškomisijas priekšsēdētājs pauda, ka nepieciešams arī izslēgt iespēju sankcionētām personām caur ofšoriem iegādāties nekustamo īpašumu. E.Labanovskis informēja, ka jautājums joprojām būs apakškomisijas darba kārtībā, un parlamentārieši aicinās atbildīgās ministrijas un institūcijas rīkoties proaktīvi, lai esošās sankcijas kļūtu efektīvākas.
