Rietumvalstu noteiktās sankcijas un rubļa vērtības kritums ir atstājis būtiskas sekas uz Krievijas lielākā dabasgāzes koncerna “Gazprom” peļņu, proti, šā gada pirmajā ceturksnī uzņēmuma peļņa samazinājusies līdz 159 miljardiem rubļu, kas ir ievērojams kritums attiecībā pret 1,14 triljoniem rubļu attiecīgajā laika periodā pērn, liecina publiskotais kompānijas paziņojums.

Uzņēmuma “Gazprom” pārstāvji norāda, ka peļņas kritumu būtiski ietekmējušas Eiropas Savienības (ES) sankcijas, kas veicinājušas straujo rubļa vērtības kritumu un naftas cenu svārstības.

Tāpat tiek norādīts, ka uzņēmums parādu un cenu strīdu dēļ pārtraucis gāzes piegādes Ukrainai, kas līdz šim bija viena no galvenajiem uzņēmuma klientiem.

Enerģētikas analītiķis Deivids Hanters norāda, ka “Gazprom” pašlaik saskaras ar grūtībām saistībā ar nedrošo Eiropas gāzes pieprasījumu, ekonomiskajām sankcijām, rubļa vērtības kritumu un globālo pārprodukciju sašķidrinātās dabasgāzes tirgū.

Eksperts uzsver, ka pašlaik notiekošais ir zemteksts lielākam ģeopolitiskam stāstam: “Eiropa vēlas izveidot “enerģētikas savienību” un samazināt atkarību no Krievijas gāzes, jo īpaši šī vēlme attiecināma uz ES austrumu robežām,” sacīja Hanters.

Viņš norādīja, ka ilgtermiņā Krievija skatās uz Ķīnas tirgu kā alternatīvu plašajām rezervēm un Eiropas tirgum, piebilstot, ka jaunā situācija ir izaicinājums uzņēmumam.

Kā jau ziņots, 12. septembrī spēkā stājās jaunās ES sankcijas pret Krieviju, ņemot vērā tās agresiju Ukrainā. Jaunās sankcijas attiecās uz finanšu tirgiem, ierobežojot to pieeju Krievijas naftas kompānijām, tai skaitā «Rosņeftj», «Transņeftj» un gāzes koncernam «Gazprom».

Krievijas lielākas enerģijas koncerts “Gazprom” piegādā aptuveni 30 procentus no dabasgāzes, ko izmanto 28 ES dalībvalstis.