Veiksmīgi noslēdzoties Starptautiskās aizņēmuma programmas pārskata misijai, Eiropas Komisija (EK) un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) apstiprināja turpmāko sadarbību ar Latviju valsts ekonomikas stabilizēšanā, piešķirot nākamo aizdevuma daļu 300 miljonu eiro apmērā.
„Pateicoties valdības izsvērtajai fiskālajai politikai un veiksmīgai sadarbībai ar starptautiskajiem partneriem, tiek nodrošināta stabila finanšu rezerve Valsts kasē, kas veicina uzticību Latvijas finanšu tirgum. Starptautisko aizdevēju finansējums mums ir pieejams par ļoti zemām procentu likmēm, kas ilgtermiņā ir labāks par jebkuru citu piedāvājumu. Latvijas sadarbība ar aizdevējiem ir pozitīvs signāls investoriem, kā arī drošības garants iekšējā finanšu tirgū,” skaidro finanšu ministrs Einars Repše.
Pieejamā finanšu rezerve ir vajadzīga valsts budžeta vispārējās finansēšanas nodrošināšanai, lai segtu valsts konsolidētā kopbudžeta deficītu, kas saskaņā ar vienošanos ar starptautiskajiem partneriem nedrīkst pārsniegt 8,5 % no iekšzemes kopprodukta (IKP) (atbilstoši EKS95 metodoloģijai). Pēc pašreizējā IKP prognozes novervējuma budžeta deficīts šim gadam plānots ap vienu miljardu latu.
Tāpat ir jāuzsver, ka viens no svarīgiem mērķiem, kam tiek paredzēti aizņēmuma līdzekļi, ir aizdevumi pašvaldībām un pašvaldību uzņēmumiem Eiropas Savienības fondu projektu līdzfinansējumam, kas ir nozīmīgākais ilgtermiņa ieguldījums Latvijas ekonomikā.
Saskaņā ar iepriekšējās valdības lēmumu 2008. gadā valstij par ļoti augtām procentu likmēm bija jāaizņemas līdzekļi iekšējā tirgū, t.sk. lai sniegtu finansiālo palīdzību akciju sabiedrībai „Parex banka”. Pašlaik visi šie aizņēmumi ir pilnībā pārfinansēti par daudz zemākām likmēm. Latvijai maksājot starptautiskajiem aizdevējiem procentus par aizdevumu, tika iegūta arī iespēja pārfinansēt citus parādus par krietni mazākām procentu likmēm.
Piemēram, šobrīd valdības obligāciju likmes salīdzinājumā ar 2009. gadu, ir strauji kritušās – tā šā gada jūlijā 12 mēnešu parādzīmēm likmes bija par 3 % mazākas, bet sešu mēnešu parādzīmēm – par 2 % mazāk. Tas ir viens no būtiskiem ieguvumiem ne tikai Valsts kasei, bet visai tautsaimniecībai, kas veicinājis starpbanku aizņēmumu procentu likmju kritumu. Banku likmju kritums padara finanšu resursus pieejamākus Latvijas uzņēmējiem.
Ņemot vērā valsts finansiālo stabilitāti, starptautiskās reitinga aģentūras ir pārvērtējušas un paaugstinājušas Latvijas nākotnes attīstības prognozes no negatīvām un stabilām, kas ir ļoti nozīmīgs rādītājs ārvalstu investoriem, lai veidotu ilgtermiņa sadarbību ar Latviju.
Uzlabojoties valsts ekonomikai, Valda Dombrovska valdība ir panākusi vienošanās ar aizdevējiem, ka Latvija turpinās aizņemties līdzekļus tikai no institucionālajiem aizdevējiem – Starptautiskā Valūtas fonda, Eiropas Komisijas un Pasaules Bankas. Finansējums, kas bija plānots no Eiropas valstīm, tiks lietots tikai kā kredītlīnijas, Latvijai no šīm valstīm naudu aizņemoties vajadzības gadījumā, tādējādi līdz 2011. gada beigām no pieejamā 7,5 miljardu eiro lielā aizdevuma tiktu izmantoti ap 5 miljardiem eiro.
Nākamā aizdevēju pārskata misija Latvijā tiek plānota rudenī. Atkarībā no tās rezultātiem un no nākamā gada budžeta projekta būs zināms, vai Latvijai būs nepieciešams papildu aizņemties no starptautiskajām institūcijām.
