“Ja sagatavojam kvalitatīvas reformas, kas nodrošina budžeta deficīta samazinājumu, tad, jā, mēs saņemsim starptautisko aizdevumu arī pie septiņu procentu budžeta deficīta, taču atslēgas vārds ir reformas,” uzsvēra finanšu ministrs Einars Repše.
Viņš pašlaik atrodas Vašingtonā un piedalās Starptautiskā valūtas fonda (SVF) pavasara sesijā.
Finanšu ministrs gan nekonkretizēja, kāda bijusi SVF nostāja sarunās, proti, vai gadījumā, ja Latvija arī veic strukturālās reformas un pārkārto budžeta veidošanas kritērijus, starptautiskais aizdevums būs pieejams arī pie septiņu procentu budžeta deficīta. “Mums ir pilnīgi skaidrs, kas mums kā valstij un kā valdībai ir jādara,” pēc sarunām ar SVF pārstāvjiem atzina E. Repše. “Vispirms – te nav runas tik daudz par kādām prasībām, bet par mūsu pašu politiku, un tas, kas interesē SVF un citus starptautiskos aizdevējus, – vai šī politika ir pārdomāta un vai ir ilgtspējīga. Proti, ja mēs atļautos domāt par pārmērīgi lieliem budžeta deficītiem, tad politika nebūtu ne pareiza, ne arī ilgtspējīga un nenodrošinātu mums tēriņu finansējumu, un nenodrošinātu mums iestāšanos Eiropas monetārajā savienībā 2012. gadā. Ja mēs gribam aizņemties papildu naudu starptautiskajos tirgos, tad mums ir jāpierāda, ka mēs esam pietiekami noteikti savos centienos samazināt pārmērīgos tēriņus vismaz līdz 2006. gada līmenim.”
E. Repše, piekrītot Latvijas Bankas vadītāja Ilmāra Rimšēviča teiktajam, uzsvēra: “Mums nav jāatgriežas pagājušajā gadsimtā vai pie kaut kādiem neiedomājamiem budžeta cipariem. Tas, par ko šobrīd runājam, tas atgrieztu mūs 2006.–2007. gada līmenī. Ja mēs nākamgad turpinātu šo pašu virzienu, nenoslīdot zem 2006. gada līmeņa, tad būtu pilnībā izpildījuši fiskālos kritērijus, lai iestātos Eiropas monetārajā savienībā.”
Lēmums par budžeta deficīta pārskatīšanu ir SVF valdes kompetencē. Latvijā kārtējā SVF misija ierodas nākamnedēļ, lai analizētu budžeta sagatavošanas priekšlikumus, metodoloģiju, kā arī apspriestu finanšu vadības jautājumus. Finanšu ministrs ir vienojies ar starptautiskajiem partneriem par nākamajām SVF tehniskās palīdzības misijām, kad SVF eksperti ieradīsies Latvijā jūnijā un augustā. E. Repše norāda, ka visām ministrijām jāievēro tāda izdevumu politika, kas līdz gada beigām turētos pie 7% budžeta deficīta. “Ja mēs spējam to īstenot, tad esam uz pareizā ceļa,” uzsver ministrs.
Situācija Latvijā izraisa arī pastiprinātu mediju interesi, jo SVF savā jaunākajā pusgada ziņojumā par pasaules ekonomikas attīstību Latvijai šim gadam prognozē vislielāko iekšzemes kopprodukta (IKP) kritumu – par 12 procentiem. Igaunijai un Lietuvai tiek prognozēts 10% IKP samazinājums. “Vienīgā izeja, lai arī ļoti sāpīga pašreizējā situācijā, ir darīt visu, lai izpildītu kritērijus iestājai Eiropas monetārajā sistēmā,” vakar īpašā pasākumā par situāciju Eiropā, vērtējot situāciju Baltijas valstīs, sacīja SVF Eiropas departamenta direktors Mareks Belka. Tas ir vienīgais pozitīvais scenārijs, īpaši Latvijai, lai arī tas prasītu ievērojamu izdevumu samazināšanu.
Tajā pašā laikā vairākas Latvijas pacientu organizācijas vērš SVF uzmanību uz smago veselības aprūpes situāciju Latvijā. Daudzi cilvēki var palikt pilnīgi bez medicīniskās aprūpes un medikamentiem. Pacientu organizācijas aicina SVF pārliecināties, lai Latvijas valdības plāni, samazinot budžeta izdevumus, neskartu cilvēku veselību un dzīvību.
Savukārt E. Repše vēlreiz uzsvēra, ka “mēs gadiem ilgi esam īstenojuši nepareizu veselības aprūpes politiku”. Latvijai jau sen bijis nepieciešams ieviest veselības apdrošināšanu, lai pacientam pilnīgi nerūpētu, cik konkrētais pakalpojums maksā, jo par to rūpētos apdrošinātājs. “Diemžēl mums ir iestāde ar pretenciozu nosaukumu VOAVA, bet mums nekad kārtīgi nav bijis nostādīts jautājums par veselības apdrošināšanu,” saka E. Repše.
Latvijas delegācija šajās dienās atrodas Vašingtonā, kur piedalās Pasaules Bankas un SVF pavasara sanāksmē. Latvijas delegācija informējusi SVF amatpersonas par valdības sagatavotajiem strukturālo reformu priekšlikumiem.
Avots: NRA.lv / Inga Paparde