Ekonomikas ministrijas speciālisti ir sagatavojuši kārtējo Ziņojumu par Latvijas tautsaimniecības attīstību, kurā vērtēts valsts ekonomiskais stāvoklis un reformu gaita, kā arī prognozētas tautsaimniecības attīstības perspektīvas.
Ziņojuma par Latvijas tautsaimniecības attīstību ievadā ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) norāda: „Šobrīd ir skaidrs, ka ir beidzis pastāvēt ekonomiskais modelis, kad, pateicoties ārējā kapitāla pieplūdumam, strauji palielinājās iekšējais pieprasījums un daudziem uzņēmējiem nemaz nebija vajadzības domāt par eksportu. Pašlaik valdības politika ir nepārprotama – mērķtiecīgi pāriet uz ilgtspējīgu ekonomikas modeli, kurā galvenais dzinējspēks ir eksports. Jau redzam arī pirmās pazīmes – tajās nozarēs, kurās ir eksporta iespējas, situācija reāli sāk uzlaboties. Arī uzņēmēju noskaņojums šajās nozarēs vēršas aizvien optimistiskāks.”
Savukārt uz iekšējo pieprasījumu balstītajās nozarēs, piemēram, tirdzniecībā, būvniecībā, kritums 2009. gadā arvien padziļinājās, un tikai 2010. gadā situācija varētu stabilizēties. Tomēr palielinoties ienākumiem no eksporta, pamazām sāks uzlaboties arī situācija iekšējā tirgū. Rezultātā, ekonomika balstīsies uz pareiziem pamatiem un rūpniecība kļūs par izaugsmes dzinējspēku.
Ekonomikas ministrija ziņojumā prognozē, ka kopumā tautsaimniecībā pozitīva izaugsme atsāksies 2010. gada vidū, taču iekšzemes kopprodukts (IKP) samazināsies par 3%, salīdzinājumā ar 2009. gadu.
EM eksperti secinājuši, ka Latvijas īstenotā politika, ejot pa tā dēvēto „iekšējās korekcijas” ceļu – samazinot dažādas izmaksas, tostarp darba algas, un tādējādi uzlabojot savu konkurētspēju, jau devusi pirmos pozitīvos rezultātus, par ko liecina gan cenu dinamika, gan citi rādītāji.
Ziņojumā izklāstīti arī EM prioritārie darbības virzieni 2010. gadā – atbalsts eksportam, mikrouzņēmumiem un enerģētiskās neatkarības veicināšanai. Atbalsta pasākumi tiks īstenoti, iedzīvinot ekonomikas atveseļošanas plānu, novirzot ES struktūrfondu līdzekļus eksporta atbalstam un sistēmiski izskaužot birokrātiskos šķēršļus uzņēmējdarbībā.
Runājot par atbalstu eksportam, galvenais uzdevums 2010. gadā ir īstenot dzīvē vidēja termiņa ekonomikas atveseļošanas plānu, ko valdība akceptēja 2009. gada novembrī.
Samazinot administratīvos šķēršļus uzņēmējdarbības veikšanai, īpaša uzmanība tiks pievērsta ikgadējā Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna izstrādei un izpildes kontrolei. Šogad plānots samazināt uzņēmumu reģistrēšanas izmaksas un izveidot uzņēmumu elektroniskās reģistrēšanas sistēmu, līdz ar to topošajiem uzņēmējiem vairs nevajadzēs fiziski apmeklēt četras iestādes – notāru, banku, Uzņēmumu reģistru un Valsts ieņēmumu dienestu, lai reģistrētu jaunu uzņēmumu.
Tāpat šogad būtiski ir īstenot koncepciju par mikrouzņēmumu atbalsta pasākumiem, ieviešot fiksētu mikrouzņēmuma nodokli, kā arī īstenojot dažādus pasākumus, kas atvieglos mikrouzņēmumu reģistrāciju, darbību, nodokļu deklarēšanu.
Bez tam, piesaistot ES struktūrfondu finansējumu, ir uzsāktas vairākas programmas, tādas kā Augstas pievienotās vērtības investīcijas, Tehnoloģiju pārneses kontaktpunktu atbalsts, Inovācijas centru un biznesa inkubatoru attīstības programmas īstenošanu, kuras ir vērstas uz zināšanu ietilpīgas ekonomikas veicināšanu.
Enerģētikas jomā 2010. gadā nozīmīgākais darbs būs turpināt iesākto attīstības projektu īstenošanu, kas vērsti uz Latvijas enerģētiskās neatkarības un enerģijas apgādes drošības veicināšanu un Baltijas valstu enerģijas tirgu integrāciju ES kopējā tirgū. Ņemot vērā kardinālās ekonomikas attīstības tendenču izmaiņas un Latvijā veiktās administratīvās reformas, nepieciešams veikt Enerģētikas attīstības pamatnostādņu 2007.-2016. gadam grozīšanu, mainot indikatīvos mērķus, rezultatīvos rādītājus, paredzētos nepieciešamā finansējuma avotus un atbildīgās institūcijas. 2010. gadā iecerēts izsludināt starptautisku konkursu investora piesaistīšanai, kuram tiks uzticēta 400 MW cietā kurināmā elektrostacijas būvniecība Kurzemē. Tāpat tiks izstrādāts jauns atjaunojamo energoresursu izmantošanas likums.
