Politiskā atbildība par OIK gulstas uz visām amatpersonām, bet izbeigt nelikumības grūti

Pret atsevišķām atbildīgajām amatpersonām saistībā ar obligātās iepirkuma komponentes (OIK) afēru būtu pamats ierosināt kriminālprocesu. Tajā pašā laikā Latvijā trūkst speciālistu, kas strādā ar šādām afērām un izmeklē tās, intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” atzina parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāja Ieva Krapāne.

“Smieklīgi ir tas, ka atbildīgās valsts amatpersonas, kuras ieņēmušas savulaik ļoti atbildīgus amatus, ir ar sliktu atmiņu. Neko citu mēs nevarējām gaidīt – ka neko neatceras un visi ir cīnījušies. Bet šodien mēs par to vēl maksājam un šo cīņu mēs neesam redzējuši,” komentēja Krapāne.

Viņa atzina, ka Latvijā trūkst speciālistu, kas strādā ar šādām afērām un izmeklē tās. “Ja būtu grupas un cilvēki ieinteresēti, nevar būt tā, ka nevar vienā nedēļā iziet kontroli pa šīm stacijām un vienreiz izbeigt nelikumības,” norādīja politiķe.

Pēc deviņu mēnešu darba un kopā noturētām 27 sēdēm obligātās iepirkuma komponentes sistēmas izvērtēšanai izveidotā parlamentārās izmeklēšanas komisija ir pieņēmusi galaziņojumu, un viens no tā secinājumiem ir nepieciešamība nekavējoties atcelt obligātās iepirkuma komponentes sistēmu.

“Komisija viennozīmīgi uzstāj uz to, ka ir nepieciešams politisks lēmums nekavējoties atcelt obligātās iepirkuma komponentes sistēmu. Šai sāgai ir jābeidzas, un tur vairs nav argumentu, kāpēc būtu jābūt saudzīgiem pret šajā afērā iesaistītajiem. Vienlaikus vēršu uzmanību, ka visos izpildvaras līmeņos ir jāpārskata spēja uzņemties atbildību un rīkoties, jo obligātās iepirkuma komponentes sistēma ir piemērs tam, ka visas tieši vai netieši iesaistītās puses – institūcijas, Ekonomikas ministrija, Tieslietu ministrija, Ministru kabinets, Valsts kanceleja, tiesībsargājošās institūcijas, Saeima, pat prezidenti – bija kļuvušas “neredzīgas” un “nedzirdīgas” attiecībā pret acīmredzamiem pārkāpumiem, kas ļāva sistēmai eksistēt tik ilgus gadus. Pietrūka politiskas gribas pielikt punktu,” trešdien pēc sēdes pauda komisijas priekšsēdētāja.

Ziņojumā secināts, ka politiskā atbildība par neatbilstošu valsts atbalstu enerģētikas nozarē, tostarp, obligātās iepirkuma komponentes afēru, gulstas solidāri uz visām amatpersonām, kuras pieļāvušas tās izveidošanu un pastāvēšanu.

Komisija arī secina, ka kopš 1997.gada OIK jautājumos nav nodrošināta savlaicīga un atbilstoša parlamentārā kontrole. Saeima ir konstatējusi nepilnības tiesiskajā regulējumā un izpildvaras darbībā, bet nav devusi uzdevumus izpildvarai nekavējoties novērst trūkumus.

Turklāt komisija saskārusies arī ar izpildvaras pārstāvju informācijas noklusēšanu un sagrozīšanu no izpildvaras pārstāvju puses, atzīmē Krapāne.

Tāpat komisijas ziņojumā norādīts, ka valsts atbalsta politika enerģētikā nav pārskatāma, savstarpēji koordinēta un uzraudzīta un nozarē nav nodrošināta vienota plānošana mērķu sasniegšanai. Pieņemtie lēmumi par elektroenerģijas obligāto iepirkumu, kas saražota no atjaunojamajiem energoresursiem, un elektroenerģijas iepirkuma cenu ir vērsti uz noteiktu atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ražošanas jomā strādājošu komersantu atbalstu, nevis nodrošina Latvijas sabiedrības interesēm atbilstošu risinājumu. Situāciju ir pasliktinājusi atsevišķu komersantu pretlikumīgā rīcība, un tās atklāšana un pierādīšana ir prasījusi ievērojamus sabiedrības resursus un iekavējusies kontrolējošo institūciju samazinātās kapacitātes dēļ.

Kā pozitīvu faktoru komisija min uzsākto kontroles mehānisma sakārtošanu, atbildību par tā izpildi uzticot Būvniecības valsts kontroles birojam. Vienlaikus tā norāda, ka šobrīd biroja pārbaužu kapacitāte darbinieku trūkuma dēļ nepārsniedz 50 staciju klātienes kontroles gadā. Tādējādi sabiedrībai tiek radīts papildu apdraudējums, pieļaujot iespējamību, ka negodīgi komersanti turpina darbību. Papildus sabiedrisko apdraudējumu rada kriminālizmeklēšanas iestāžu kapacitātes samazināšanās, tostarp uz personāla kvalifikācijas trūkuma pamata.