Vairāk nekā divus mēnešus pēc vēlēšanām beidzot ir skaidrs jaunās valdības sastāvs. To plāno apstiprināt trešdien. Gatava ir arī vienošanās par valdības darbiem. Asākie strīdi procesā bijuši par to, vai reformēt nodokļus un valsts uzņēmumu pārvaldību. Tur vienošanās nav panākta un šie jautājumi palikuši ārpus deklarācijas. Tajā izpaliek arī ambiciozi mērķi valsts attīstībai, bet parādās vispārīgas tēzes par veicināšanu, atbalstīšanu un turpināšanu.
TV3 raidījums “Nekā personīga” vēsta, ka Krišjāņa Kariņa pirmā valdība pirms četriem gadiem darbu sāka ar septiņām prioritātēm. Banku sakārtošana, tiesiskums, veselības un izglītības sistēmu reformas, OIK likvidēšana, pašvaldību reforma, demogrāfijas situācijas uzlabošana. Lielākās sabiedriskās organizācijas panākumus šajās jomās, kā arī pandēmijas un energoresursu cenu krīzes pārvarēšanā nevērtē augstu. Tās kritizē politiķus par nepietiekamu konsultēšanos ar partneriem. Kariņa otrā valdība demonstrē apņemšanos ar organizācijām runāt vairāk.
“Iesaistes process ir labāks nekā iepriekš, daudz labāks nekā iepriekšējā valdības veidošanā. Tas ļauj cerīgi skatīties arī uz nākotni,” norāda Latvijas pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis.
Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite pauž: “Pozitīvā sadaļa ir tāda, ka mūs iesaistīja vai vismaz izrādīja vēlmi iesaistīt sākumā. Bija 14 vai 13 darba grupas pa dažādām tēmām un septiņās no tām mēs bijām deleģējuši sava piecinieka pārstāvjus, kas ir Darba devēju konfederācija, Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Zinātņu akadēmija, arodbiedrības un Pašvaldību savienība. Katrā grupā bija ļoti atšķirīga pieeja.”
Daudzo apspriežu rezultāts ir valdības deklarācijas melnraksts. Sākumā tajā iekļāva piecas prioritātes: drošība, izglītība, enerģētika, konkurētspēja, dzīves kvalitāte. Tām šonedēļ pēc Apvienotā saraksta pieprasījuma pievienoja arī veselības aprūpi. Veselības ministra amats ticis šim politiskajam spēkam, kas tam izvirzījis bezpartejisku kandidāti – līdzšinējo LDDK ģenerāldirektori Līgu Meņģelsoni.
Nekā Personīga: “Interešu konflikts nebūs? Varēsiet kritizēt bijušo kolēģi?”
Andris Bite: “Tā ir absolūti nepieciešama lieta. Es personīgi uzskatu, ka tieši tuvākie ir visvairāk jākritizē.”
Partnerorganizāciju galvenā kritika par valdības deklarāciju ir tāda, ka tajā neparādās ierosinājumi par enerģētiku un nodokļiem. Dokumentā norādīts, ka tarifiem jābūt pamatotiem, bet ar to nepietiek, tarifiem jābūt konkurētspējīgiem.
Kaminskis saka: “Mēs redzam, kas notiek ar enerģētisko resursu sadārdzinājumu, mēs redzam, kas notiek ar sociālo pabalstu nepieciešamību. Tas ir primārais, kas ir jāatrisina – kā pārdzīvot šo ziemu, kā skatīties jau uz nākamo ziemu tālāk.”
Arī Bite norāda: “Valdības deklarācijas projektā ir ļoti apaļi noformulēts, ka nākamgad sāksim izstrādāt nodokļu koncepciju, parēķināsim, varbūt 2024. vai 2025. gadā viņu ieviesīsim. Ar to mēs neesam mierā.”
No politiķiem saņemts solījums, ka janvārī tie tiksies ar sabiedriskajām organizācijām, lai runātu tieši par nodokļiem. Taču jau tagad skaidrs, ka “Jaunā Vienotība”, kura vadīs Finanšu ministriju arī nākamajā valdībā, būs pret nodokļu likmju samazināšanu.
“Domu ir daudz par nodokļiem. Tas, kā mēs piedāvājam risināt šo situāciju, tā, lai nevis uz karstu galvu mestos kaut ko mainīt, bet mūsu piedāvājums ir tūlīt kā mēs nākamgad pabeidzam budžetu, ķerties pie nodokļu pamatnostādnēm. Manuprāt, šī situācija jāvērtē ar ieguldījumiem izglītībā un augstas pievienotās vērtības ražotnēm un pakalpojumiem. Attīstoties šādām industrijām, tas satraukums par nodokļu sistēmu mazinās parasti. Apstrādes rūpniecībai tas ir kritiski, jā, protams, katrs kilovatcents, vai iepirkumu cenas, vai darba spēka cenas ir ļoti kritiskas, bet es aicinātu gan atbalstīt apstrādes rūpniecību, gan arvien vairāk domāt par augstas pievienotās vērtības jeb dziļo tehnoloģiju ražotnēm,” norāda Saeimas deputāts Arvils Ašeradens.
Deklarācija nav saistošs dokuments. Tomēr uzņēmēji, pašvaldību pārstāvji un citi partneri cer, ka ieguldītais darbs nebūs bezjēdzīgs.
Kaminskis norāda: “Tas ir tas lēmums, pie kā var lēmumpieņēmējus turpmāk var aicināt pieturēties. Tas ir ilgtermiņa plānošanas vai šīs valdības darba plānošanas dokuments.”
Finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis saskaitījis, ka deklarācijā 69 reizes parādās vārds “nodrošināsim”, 53 – “veicināsim”, 47 – “stiprināsim”, tiem seko “pilnveidosim”, “turpināsim” un “atbalstīsim”. Nav konkrētu, izmērāmu mērķu, kā pēc četriem gadiem novērtēt, kas izdarīts un kas – nē.
Kādreizējais premjers Māris Kučinskis, kurš nākamajā valdībā būs iekšlietu ministrs, uzskata, ka politiķi tikai iegūtu, ja mērķi būtu deklarēti iekšzemes kopprodukta pieauguma skaitlī vai citos rādītājos: “Jautājums ir, kā veidos rīcības plānu. Ja tas atkal būs nepārskatāms palags ar ikdienas darbiem, ko ierēdniecība katrā ministrijā saliks, tad būs ārkārtīgi grūti kontrolēt. Tie ministri, kas tomēr kādus konkrētus jautājumus piesaka, tie var palikt … Tos varēs aprunāt, tos varēs mērīt, tos varēs vērtēt. Bet tie, kuriem būs apaļās frāzes… To es pēc pieredzes zinu, jo es saucu ministrus divreiz gadā atskaitīties un tur ar vienam otram bija šīs apaļās frāzes. Ne tu tiec klāt viņam, ne tu vari kaut ko pateikt.”
Saeimas deputāts Uģis Mitrevics saka: “Tas, ka ir visas nozares, jaunie deputāti tajā skaitā, nevalstiskās organizācijas, caur deputātiem ir ielikts iekšā viss pilns apjoms par ko vien būtu jādomā, man tā doma patīk. Tad mēs redzam, kur mēs esam un kas ir tās iespējamās mazās, kas varbūt nemaksā lielu naudu, bet ko mēs varam palaist garām.”
īdzšinējais Siguldas mērs Uģis Mitrevics bija Nacionālās apvienības premjera kandidāts. Jaunajā valdībā gan viņš nestrādās, vadīs Ilgtspējīgas attīstības komisiju Saeimā.
Nevalstiskās organizācijas stāsta, ka mērķi, kas sākotnēji bija konkrētāki, ar katru diskusiju kļuva arvien izplūdušāki. Iespējams tādēļ, ka 2019. gadā politiķi deklarācijā ietvēra ambiciozus solījumus, ko ne tuvu nav izdevies sasniegt. Viens no mērķiem bija “labākā biznesa vide Baltijas valstīs”.
Uģis Mitrevics: “Beigu fāzes uzdevums noteikti ir nepārprotami parādīt sabiedrībai svarīgāko virzienu, uz ko tad Latvija ies. Mēs esam dzirdējuši, ko darījuši igauņi un tā tālāk, bet kas tad ir mūsu lielais mērķis.”
Nekā personīga: ” Kas ir mūsu lielais mērķis jūsu izpratnē?”
Uģis Mitrevics: “Premjers jau ļoti labi pirmo vārdu pateica – ekonomikas transformācija, tagad nākamajos piedāvājumos jau ir ekonomikas transformācija, lai sabiedrība dzīvotu labāk, lai mēs visi to sajustu.”
“Šobrīd ir jaunais modernais vārds deklarācijā – ekonomikas transformācija, katrs visdrīzāk saprot šo jautājumu savādāk,” norāda Andris Bite.
Nekā personīga: “Ekonomikas transformācija – ko tas nozīmē jūsu izpratnē?”
Uģis Mitrevics: “Tas ir tas, ko mēs jau gadu, pusotru visi stāstām, ka mēs atpaliekam iekšzemes kopprodukta pieaugumā, mēs atpaliekam eksportspējā, atpaliekam vidējā algā, minimālajā algā. Visas tās pazīmes, kas liecina par cilvēku labklājību, ir atpaliekošas no kaimiņiem. Līdz ar to teikt, ka mums nekas nav jādara ir nepareizi. Protams, ir slikti visu laiku teikt, ka mēs atpaliekam, tas mūs kodē, ka mēs esam zaudētāji. Tas, ka mēs gribam ekonomikas transformāciju, ir pietiekoši labs piedāvājums, šī transformācija ir iespējama caur nodokļu politikas maiņu, caur uzņēmēju atbalsta maiņu, caur nodarbinātības, izglītības maiņu.”
Deklarācijā ir vairāk nekā 50 lappuses un, spriežot pēc tajā rakstītā, valdība apņemas panākt lieliskus sasniegumus gandrīz visās jomās. Tādēļ īpaši zīmīgi ir jautājumi, kas tajā nav pieminēti.
Dažus no tiem politiķi definēs koalīcijas līgumā. Tās ir jomas, kur partijām ir kardināli pretēji uzskati. Līgums noteiks, kuros jautājumos partijas drīkstēs balsot atšķirīgi cita no citas. Nacionālajai apvienībai tā būs imigrācijas politika, Apvienotajam sarakstam – vēlēšanu sistēmas reformas, Vienotībai – cilvēktiesības.
“Mēs uzskatām (un visu laiku esam uzskatījuši), ka Latvijai būtu jāratificē Stambulas konvencija. Un Saeimai būtu jāpieņem Civilās savienības likums.Es uzskatu, ka tas ir anahronisms, ka mēs to neesam darījuši! Kopā ar partiju mēs uzskatām, ka tas būtu jādara.To mēs, protams, atrunāsim līgumā, jo es labi apzinos, ka koalīcijas partneri tam nepiekrīt, bet tad, kad mēs to atbalstīsim Saeimas balsojumos, tad tas nebūtu koalīcijas līguma pārkāpums,” norāda Kariņš.
Civilās savienības likums iepriekšējā parlamenta sasaukumā jau bija finiša taisnē. Šonedēļ jaunā Saeima to noraidīja.
“Jaunā Vienotība” vēlējās deklarācijā arī iekļaut mērķi pārdot valsts kapitālsabiedrību akcijas biržā. Piemēram, “Latvijas valsts mežu” un “Latvenergo” kopīgo vēja parku. Tad iedzīvotāji un pensiju fondi varētu ieguldīt nevis ārzemju uzņēmumos, bet Latvijas ekonomikā. Premjera partija uzskata, ka tas atrisinātu arī problēmas ar kapitālsabiedrību pārvaldību.
Arvils Ašeradens: “Diemžēl mēs šeit atdūrāmies pret tādu sienu, varētu teikt. Es kaut vai atsauktos uz “Latvijas valsts mežu” tehniskās koksnes darījumus. Izskatās ļoti jocīgi, ka nosauc vienu koksnes tipu par tehnisko koksni, kad izbrauc ārā, viņa pēkšņi kļūst par papīrmalku, kura ir būtiski dārgāka. Normāla akcionāru prasība būtu – pagaidiet, kas tas tāds? Šobrīd šie mehānismi nestrādā.”
Nekā personīga: “Jo akcionārs tur ir Zemkopības ministrija?”
Arvils Ašeradens: “Es teiktu valsts Zemkopības ministrijas personā, bet katrā ziņā valsts īsti labi ar šiem notikumiem netiek galā. Manuprāt, šis ir labs veids, kā dabūt viņas vienu metru tālāk no politikas tiešas ietekmes un tomēr domāt par labām padomēm un labām valdēm, kas spēj pierādīt ar rezultātu, ko rāda akcijas.”
Didzis Šmits valdībā būs zemkopības ministrs, viņa atbildībā būs arī skandālos ierautie “Latvijas valsts meži”. Viens no viņa pārstāvētā apvienotā saraksta argumentiem pret biržu ir tas, ka valsts kapitālsabiedrības šobrīd pilda arī sociālas funkcijas, piemēram, dabas aizsardzību liegumos.
Jaunā vienotība gan uzsver, ka sociālajai funkcijai kotēšana biržā netraucēs, tikai padarīs to caurspīdīgāku. Bet aizdomas, ka tādā veidā pie valsts uzņēmumiem tiks uzņēmēji ar aizdomīgu reputāciju, partija noraida. To novērstu norma, ka valstij jāpatur kontrolpakete un ierobežojumi akciju skaitam, ko var iegūt viens akcionārs.
Deklarācija valdības veidošanā ir svarīga, jo ļauj saprast, par kādiem darbiem partijas spēj vienoties un par ko pretrunas pārāk lielas. Tam būtu jāpalīdz valdībai noturēties līdz nākamajām vēlēšanām. Pamatojoties uz šo dokumentu, valdībai būs jānāk klajā ar rīcības plānu, proti, detalizētāku dokumentu ar konkrētiem darbiem, ko tā sev ieplānos.
