Polijā jau vairākus mēnešus turpinās konstitucionālās tiesas krīze. Polijas prezidents Andžejs Duda rosinājis izmaiņas pretrunīgi vērtētajos valsts tiesu sistēmas reformas likumos, par kuriem bažas pauduši gan opozīcijas deputāti, gan Eiropas Komisija (EK).
Izmaiņas likumā par Polijas Konstitucionālo tiesu ir kļuvušas par Briseles un Varšavas nesaskaņu cēloni. Likuma izmaiņas izsaukušas kritiku no opozīcijas puses un neapmierinātību daļā sabiedrības.
EK janvārī sāka izmeklēšanu, lai pārbaudītu, vai pretrunīgi vērtētie likumi nav pretrunā ar Eiropas Savienības (ES) tiesību normām. Diskusijas ar Poliju aizvien turpinās, taču, ja EK neizdosies Poliju atsaukt savas reformas, Brisele ir gatava izvērst pret pasākumus pret Varšavu, tai skaitā sankcijas, kas tostarp aizliegs Polijai balsot par ES tiesību aktiem.
Savas bažas paudušas arī Eiropas Savienība un ASV. Tās kritizējušas, ka jaunie grozījumi apdraud Polijas Konstitucionālā tribunāla spējas darboties kā drošības vai kā pārbaudes mehānismam attiecībā uz valdības pieņemtajiem un īstenotajiem lēmumiem, ierobežojot demokrātijas un brīvības vērtības, kuras ir arī vienas no Eiropas pamatvērtībām.
“Tiesu sistēma ir ļoti nopietna problēma, ir nepieciešamas reformas, bet saprātīgas reformas. Es piekrītu, ka nepieciešams mainīt Nacionālo tiesnešu padomi, un atbalstu izmaiņu galvenos virzienus,” sacīja Duda, piebilstot, ka pārmaiņām jānotiek mierīgi un izsvērti.
Polijas parlaments jau apstiprinājis divus pretrunīgi vērtētus likumprojektus, kas piešķir deputātiem tiesības iecelt apriņķu un apelācijas tiesu tiesnešus, kā arī Nacionālās tiesnešu padomes locekļus. Opozīcija uzskata, ka politiķi cenšas pakļaut savai kontrolei tiesu varu.
Tāpēc prezidents Duda rosinājis izmaiņas, kas ļaus ievēlēt Nacionālās tiesnešu padomes locekļus tikai ar trīs piektdaļu deputātu balsīm.
Jau vēstīts, ka Eiropas Komisija paziņojusi, ka saredz sistemātiskus draudus tiesiskumam Polijā. No tā izriet arī neveiksmīgais pēdējo mēnešu dialogs starp EK un tiesiskumu partijām Polijā, kas ir pie varas kopš pagājušā gada novembra.
EK viceprezidents Franss Timmermanss atkārtoti aicinājis Poliju ievērot savas saistības, kas ir kopīgas visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. “Tiesnešiem ir jābūt iespējai tiešā veidā piekļūt Eiropas tiesai. Ne jau tāpēc, ka tās ir katra pilsoņa tiesības, bet gan tāpēc, ka uz šiem pamatiem darbojas arī mūsu iekšējais tirgus, ” atgādināja Timmermanss.
Polijā jau vairākus mēnešus turpinās konstitucionālās tiesas krīze. Polijas prezidents Andžejs Duda rosinājis izmaiņas pretrunīgi vērtētajos valsts tiesu sistēmas reformas likumos, par kuriem bažas pauduši gan opozīcijas deputāti, gan Eiropas Komisija (EK).
Izmaiņas likumā par Polijas Konstitucionālo tiesu ir kļuvušas par Briseles un Varšavas nesaskaņu cēloni. Likuma izmaiņas izsaukušas kritiku no opozīcijas puses un neapmierinātību daļā sabiedrības.
EK janvārī sāka izmeklēšanu, lai pārbaudītu, vai pretrunīgi vērtētie likumi nav pretrunā ar Eiropas Savienības (ES) tiesību normām. Diskusijas ar Poliju aizvien turpinās, taču, ja EK neizdosies Poliju atsaukt savas reformas, Brisele ir gatava izvērst pret pasākumus pret Varšavu, tai skaitā sankcijas, kas tostarp aizliegs Polijai balsot par ES tiesību aktiem.
Savas bažas paudušas arī Eiropas Savienība un ASV. Tās kritizējušas, ka jaunie grozījumi apdraud Polijas Konstitucionālā tribunāla spējas darboties kā drošības vai kā pārbaudes mehānismam attiecībā uz valdības pieņemtajiem un īstenotajiem lēmumiem, ierobežojot demokrātijas un brīvības vērtības, kuras ir arī vienas no Eiropas pamatvērtībām.
“Tiesu sistēma ir ļoti nopietna problēma, ir nepieciešamas reformas, bet saprātīgas reformas. Es piekrītu, ka nepieciešams mainīt Nacionālo tiesnešu padomi, un atbalstu izmaiņu galvenos virzienus,” sacīja Duda, piebilstot, ka pārmaiņām jānotiek mierīgi un izsvērti.
Polijas parlaments jau apstiprinājis divus pretrunīgi vērtētus likumprojektus, kas piešķir deputātiem tiesības iecelt apriņķu un apelācijas tiesu tiesnešus, kā arī Nacionālās tiesnešu padomes locekļus. Opozīcija uzskata, ka politiķi cenšas pakļaut savai kontrolei tiesu varu.
Tāpēc prezidents Duda rosinājis izmaiņas, kas ļaus ievēlēt Nacionālās tiesnešu padomes locekļus tikai ar trīs piektdaļu deputātu balsīm.
Jau vēstīts, ka Eiropas Komisija paziņojusi, ka saredz sistemātiskus draudus tiesiskumam Polijā. No tā izriet arī neveiksmīgais pēdējo mēnešu dialogs starp EK un tiesiskumu partijām Polijā, kas ir pie varas kopš pagājušā gada novembra.
EK viceprezidents Franss Timmermanss atkārtoti aicinājis Poliju ievērot savas saistības, kas ir kopīgas visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. “Tiesnešiem ir jābūt iespējai tiešā veidā piekļūt Eiropas tiesai. Ne jau tāpēc, ka tās ir katra pilsoņa tiesības, bet gan tāpēc, ka uz šiem pamatiem darbojas arī mūsu iekšējais tirgus, ” atgādināja Timmermanss.
Foto:Pexels/https://pixabay.com/en/users/Pexels-2286921//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
