Jūnijā pirmo reizi kopš vienotas Eiropas valūtas ieviešanas 1999. gadā, inflācijas līmenis eirozonā bijis negatīvs. Pēc Eiropas Savienības statistikas biroja „Eurostat” datiem, pēdējā gada laikā 16 Eiropas Savienības valstīs, kurās ieviesta vienotā Eiropas valūta, cenas samazinājušās par 0,1%, vēsta „BBC News”. Maijā inflācijas līmenis bija 0%. Inflācijas samazināšanos eirozonā izraisīja cenu mazināšanās energonesējiem un pārtikai, kā arī pieprasījuma kritums. Daudzi analītiķi uzskata, ka Eiropas ekonomikas galvenā problēma ir deflācija. Eiropas Centrālā banka ir uzlikusi sev mērķi turēt inflāciju nedaudz zemāk par 2%.
Daži analītiķi izsaka bažas, ka tas ir uzskatāms kā deflācijas perioda sākums eirozonā. Deflācija, kā pieņemts uzskatīt, slikti atsaucās uz ekonomiku, jo patērētājs nesteidzas iegādāties preces, bet gaida turpmāku cenu pazemināšanos. Patērētāju izdevumu palielināšanās stimulē ekonomisko izaugsmi, bet bez tā rūpnieciskā ražošana krītās.
„Ir daudz iemeslu uzskatīt, ka inflācijas gada līmeņa krišanās jūnijā ir tendences samazināties sākums”, – norāda centra „Capital Economics” eksperts Daniele Antonuči. „Pašreizējā posmā mēs gaidām, ka tuvākā pusgada laikā inflācijas līmenis paliks negatīvs. Cenas precēm kritīsies, darba algu pieaugums, visticamāk, strauji samazināsies, pieaugs neizmantotās ražošanas jaudas apjoms. Tā rezultātā bāzes inflācija samazināsies”, – piebilda eksperts.
Taču Eiropas Centrālās bankas pārstāvji saka, ka deflācija nav tik briesmīga. Viņi apgalvo, ka jebkurš cenu samazinājums, visdrīzāk, ir laicīga parādība un ir saistīts ar naftas cenu kritumu.
Pagājušā gada jūlijā gada inflācija sasniedza savu augstāko punktu un bija 4,1%, un tieši tad naftas cenas izauga līdz rekordlielumam – 147 ASV dolāriem par barelu. Vēlāk šīs degvielas cena atgriezās 70 ASV dolāru par barelu līmenī.
Avots: www.2v.lv
