Laikā no 2015. līdz 2024. gadam mājokļu cenas Eiropas Savienībā pieaugušas vidēji par 53 %, liecina Eurostat dati1. Arī Latvijā mājokļu cenas turpina kāpt: saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem pēdējā gada laikā cenas palielinājušās par 8,1 %.2 Vērojot tendences, potenciālie mājokļu pircēji uzdod jautājumu, vai nogaidīt ar mājokļa iegādi cerībā uz cenu kritumu nākotnē ir pārdomāta stratēģija? Komentāru sniedz nekustamo īpašumu attīstītāja “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.
Pieprasījums aug, piedāvājums ierobežots
Kā liecina Valsts zemes dienesta dati, starp mājokļiem vecajos un jaunajos projektos pastāv būtiskas cenu atšķirības: pēc 2000. gada būvētu dzīvokļu vidējā cena par kvadrātmetru sasniedz 2616 eiro, savukārt pirms 2000. gada celtajās ēkās – aptuveni 1335 eiro.3 Gandrīz divkāršo cenu starpību “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš skaidro ar būtiskām atšķirībām kvalitātē, energoefektivitātē un ilgtermiņa uzturēšanas izmaksās.
“Iedzīvotāju vēlme dzīvot modernā, drošā un finansiāli sakārtotā vidē kļūst arvien izteiktāka. Pieaug izpratne par to, cik būtiska ir atšķirība starp mājokli, kurā jau sākotnēji integrēti ilgtspējīgi risinājumi, un dzīvokli, kur tuvākajā laikā nepieciešami dārgi remonti vai renovācija. Jaunie mājokļi piedāvā ne tikai zemākas ekspluatācijas izmaksas, bet arī augstāku komforta līmeni – sākot no siltuma, rekuperācijas un skaņas izolācijas līdz pārdomātām koplietošanas telpām,” norāda Mareks Kļaviņš. Viņš piebilst – ņemot vērā, ka renovēto ēku skaits joprojām ir neliels, bet jauno projektu piedāvājumu ierobežo augstās būvniecības izmaksas, darbaspēka trūkums un sarežģīts plānošanas process, pieprasījums pēc energoefektīviem mājokļiem turpina veicināt cenu kāpumu tieši jaunajā segmentā.
Euribor samazinās – pircēju aktivitāte atgriežas
Vairāku gadu garumā augstā Euribor likme bija viens no galvenajiem iemesliem, kas atturēja potenciālos pircējus no mājokļa iegādes – lēmumi tika atlikti, gaidot stabilākus apstākļus un izdevīgākus kredīta nosacījumus. Tagad gaidītais brīdis ir pienācis: kopš 2024. gada vidus Eiropas Centrālā banka ir sākusi nozīmīgi samazināt procentlikmes, kas jau atspoguļojas zemākos hipotekāro kredītu ikmēneša maksājumos, palielinot pircēju aktivitāti tirgū.
“Šobrīd nogaidīšana var nozīmēt palaist garām īsto brīdi,” uzsver “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš. “Pieprasījums aug, bet pabeigto un būvniecības stadijā esošo mājokļu skaits ir ierobežots. Tāpat kā teicienā – kas pirmais brauc, tas pirmais maļ. Tie, kuri pieņem lēmumu laikus, iegūst ne tikai labāku cenu, bet arī plašākas izvēles iespējas. Iegādājoties dzīvokli agrīnā būvniecības stadijā, ir iespējams nodrošināties pret turpmāku cenu kāpumu un pielāgot izvēli savām vajadzībām – gan plānojuma ziņā, gan izvēloties mājokli konkrētā projekta daļā,” skaidro Kļaviņš. “To, ka interese aug, redzējām arī nupat notikušajā “Bonava” ikgadējā Mājokļu gadatirgū, kur tika rezervēts 41 dzīvoklis, kas ir teju uz pusi vairāk nekā iepriekšējā gadā.”
Vai ir vērts gaidīt?
Mājokļa iegāde ir viens no nozīmīgākajiem un ilgtermiņā ietekmīgākajiem lēmumiem cilvēka dzīvē. Cenu kāpums, inflācijas spiediens un svārstīga ekonomiskā vide šo izvēli padara ne vien finansiāli sarežģītu, bet arī emocionāli piesātinātu. Taču vilcināšanās nereti var izrādīties dārgāka par pārdomātu un savlaicīgi pieņemtu lēmumu.
“Kā prognozē ārvalstu un vietējie eksperti, pieprasījums pēc kvalitatīviem un energoefektīviem mājokļiem arī turpmāk saglabāsies augsts dažādu iemeslu dēļ. Piemēram, iedzīvotāji, kuri dzīvo kopīpašumos, saskaras ar izaicinājumiem to dalīšanas procesā; problemātiska ir arī zemes īpašumu izpirkšana, kas ar katru gadu izmaksā arvien dārgāk. Daudzas padomju laikos celtās mājas ir jārenovē. Aplēšot dažādus nākotnes tēriņus, iedzīvotāji sāk vērtēt, kurš risinājums būtu finansiāli izdevīgāks. Mēs redzam, ka par 9 % ir augušas otrreizējā tirgus cenas4, līdz ar to cenu pieaugums mājokļiem arī celtniecības stadijā un tikko uzceltiem projektiem, visticamāk, turpināsies. Tiem, kas šobrīd apsver mājokļa iegādi, ir svarīgi ne tikai analizēt, bet arī rīkoties – apdomīgi, bet bez pārmērīgas kavēšanās,” iesaka Mareks Kļaviņš.
