Latvijas sievietes, salīdzinājumā ar vīriešiem, ievērojami biežāk saskaras ar naudas grūtībām un ir mazāk apmierinātas ar savu finanšu izglītības līmeni, starptautiskās sieviešu dienas priekšvakarā liecina Eiropas lielākā kredītu pārvaldības uzņēmuma Intrum veiktā Eiropas patērētāju maksājumu ziņojuma dati. Pētījumā, kas apskata iedzīvotāju finanšu pratību, maksājumu paradumu un uzvedības izmaiņas, konstatēts, ka Latvijas sievietes pret inflācijas radītajām izmaiņām ir neaizsargātākas nekā vīrieši.
Latvijas sievietes biežāk nekā vīrieši izjūt inflācijas sekas uz savu finansiālo labklājību, kas mazina spēju pārvarēt straujo cenu un ikdienas maksājumu kāpumu, padarot sievietes finansiāli ievainojamākas. 73 % sieviešu izjūt inflācijas ietekmi uz savu labklājību, salīdzinot ar 67 % vīriešu, kas jūtas līdzīgi. Šie rādītāji ir augstāki salīdzinājumā ar to, kā savu finansiālo labsajūtu novērtē vidējais eiropietis (attiecīgi – 62 % sieviešu un 54 % vīriešu).
“Iedzīvotāju finansiālās iespējas joprojām ir dzimumu nevienlīdzības centrālais elements ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā kopumā. Mūsu pētījums liecina, ka sievietes biežāk nekā vīrieši uztraucas par dzīves dārdzības kāpuma ietekmi uz saviem ikdienas maksājumiem un pirktspēju. Sievietes, kurām vidēji ir mazākas finansiālās rezerves vai vispār nav nekāda “drošības spilvena”, var izjust salīdzinoši lielāku strauji augošo izmaksu spiedienu un ir ekonomiski apdraudētāka grupa nekā vīrieši,” skaidro Ilva Valeika, “Intrum” ģenerāldirektore Baltijā.
Straujais dzīves sadārdzinājums būtiski samazina pirktspēju un sievietes biežāk nekā vīriešus noved situācijā, kad ir jāizvēlas par labu viena vai otra rēķina apmaksai. Starp patērētājiem, kuri ziņo, ka pēdējā gada laikā nav savlaicīgi samaksājuši vismaz vienu vai vairākus rēķinus, vairāk nekā puse (53 %) aptaujāto sieviešu apgalvo, ka tā rīkojušās, jo tobrīd nav bijis pietiekami daudz finansiālo līdzekļu, salīdzinājumā ar 43 % vīriešu, kas arī rēķinu kavējumu skaidrojuši ar naudas trūkumu.
Viens no iemesliem sieviešu finansiālajai ievainojamībai ir arī nepietiekama finanšu pratība. Zināšanu trūkums par finanšu jautājumiem var traucēt pareizi orientēties pašreizējā ekonomiskajā vidē un sekmēt savai finansiālajai situācijai neatbilstošu rīcību. Pētījumā pārbaudot respondentu zināšanas par finanšu pamatjēdzieniem, vīrieši biežāk (57 %) nekā sievietes (43 %) pareizi atbildēja uz jautājumu par inflācijas ietekmi uz rēķinu summu. Līdzīgas atšķirības bija novērojamas, kad respondentiem uzdeva jautājumu par inflācijas ietekmi uz uzkrājumiem bankas kontā – pareizi atbildēja 87 % vīriešu, bet tikai 69 % sieviešu, kas norāda uz būtisku finanšu pratības nevienlīdzību dzimumu starpā. Lai gan arī Eiropā starp sievietēm (vidēji 64 %) un vīriešiem (vidēji 74 %) pastāv šī dzimumu atšķirība finanšu izglītībā, tomēr tā ir mazāk izteikta nekā Latvijā.
“Mūsu pētījuma dati liecina, ka ceļš uz finansiālo vienlīdzību joprojām ir garš. Finanšu pratības iegūšana visiem patērētājiem neatkarīgi no viņu dzimuma noteikti ir ļoti svarīgs aspekts, kas palīdzēs uz visiem laikiem novērst finansiālo nevienlīdzību starp dzimumiem,” uzskata I. Valeika.
