2009. gads bija labu iespēju gads gan investoriem, kuri bija ieguldījuši akciju tirgos, gan parāda vērtspapīru tirgus dalībniekiem. Labas iespējas nopelnīt bija arī Latvijas latu parāda vērtspapīru un termiņnoguldījumu tirgū. Tik cieši kā vēl nekad gan vietējie, gan ārvalstu investori bija pievērsuši uzmanību Latvijas valdības darbam budžeta deficīta samazināšanas jomā un sarunām ar starptautiskajiem aizdevējiem. Tādēļ pamatīgas šūpoles piedzīvoja Latvijas naudas tirgus likmes RIGIBOR, kā arī banku depozītu likmes. Piemēram, vasaras vidū, kad par Latvijas kredītspēju bija parādījušās nopietnas bažas, investoriem radās īslaicīga iespēja uz vairākiem mēnešiem pelnīt 20, 30 un vairāk procentus gadā, izvietojot šo naudu termiņnoguldījumos, komentē Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības līdzekļu pārvaldnieks Pēteris Stepiņš.
Pasaules finanšu tirgos šogad notika krasa noskaņojuma maiņa – no pesimistiskā skata par piedzīvoto akciju un citu riskantu finanšu instrumentu lejupslīdi uz pozitīvāku nākotnes redzējumu un cenu kāpumu. Akciju tirgi, līdz šim piedzīvojuši gan pēdējās desmitgadēs lielāko kritumu, gan tikpat sen nepieredzētu kāpumu. Tā kā centrālās bankas ASV, Eiropā un citur pasaulē īstenojušus ļoti apjomīgus naudas iepludināšanas pasākumus finanšu sektorā, cena ir augusi gandrīz jebkuriem aktīviem, jo tie pelna vairāk par skaidru naudu kontā.
Lai gan ekspertu vidū nav vienprātības par gaidāmajiem pasaules ekonomikas attīstības ceļiem nākamgad, pašlaik ticamāks šķiet variants, kad nākamgad turpinās izaugsme un netiek piedzīvots negaidīts ekonomikas kritums (t.s. „W” veida attīstības scenārijs šķiet mazāk iespējams). Tiesa gan vairāku eirozonas valstu kredītreitingu samazināšana, tostarp Grieķijas kredītreitings, norāda, ka pašreiz plaši īstenotā budžeta deficīta prakse gan Eiropā, gan citur pasaulē, nav ilgtspējīga. Nākotnē valdībām varētu kļūt sarežģītāk stimulēt ekonomiku ar jaunu tēriņu palīdzību, tāpēc vēl vairāk būs jādomā par tēriņu un parāda samazināšanu.
Šobrīd izskatās, ka tā saucamās, jaunās pasaules jeb attīstību valstu ekonomikas ir soli priekšā vecās pasaules valstīm atkopšanās ciklā. Tas nozīmē, ka 2010. gadā visticamāk attīstības valstīm, kā piemēram, Ķīnai vajadzēs sākt ierobežot dažādos ekonomikas stimulus. Arī tikko Dubajā piedzīvotie sarežģījumi ar savlaicīgu parāda atmaksu liek nedaudz piesardzīgi raudzīties uz attīstības valstu ekonomikām, kurās nākamgad iespējams vajadzēs veikt jau ekonomiku bremzējošus monetārās politikas soļus. Pretējā gadījumā mēs varam piedzīvot jauna burbuļa rašanos, piemēram, Ķīnā.
Kur nākamgad ieguldīt?
Šāds attīstības scenārijs ir pozitīva ziņa akcijām, tomēr jebkuram investoram nākotnē vajadzētu raudzīties piesardzīgi, un nākamajā gadā no akciju tirgiem tādus pat pieauguma tempus kā šogad nevajadzētu gaidīt. Taču tai pat laikā, nav pamata cerēt, ka akciju tirgus būs mazāk svārstīgs un mazāk riskants kā līdz šim. Jaunās pasaules valstu akciju tirgi vienmēr ir vilinājuši investorus ar sagaidāmu potenciāli augstu ieguldījumu, taču nevajadzētu aizmirst par risku, kas sagaida šajos tirgos. Tādēļ investoriem, ja vien viņi nav ļoti pārliecināti par savu viedokli, būtu ieteicams diversificēt savus ieguldījumus starp pasaules reģioniem un nepaļauties tikai uz iespējām, ko piedāvā attīstības valstu akciju tirgi.
Tā kā pastāv risks, ka procentu likmes varētu pieaugt straujāk nekā pašlaik tiek prognozēts, mēs varētu sagaidīt negatīvus pārsteigumus saistībā ar attīstīto valstu valdību obligācijām. Izdarot ieguldījumu izvēli, investoram jāņem vērā gan potenciālais ienesīgums, gan risks, tāpēc, pieņemot, ka Latvijā nenotiek negaidīti pavērsieni, investoriem ar latiem kabatā pašlaik ļoti pievilcīgi varētu būt ieguldījumi tieši latos Latvijas valsts parāda vērtspapīros vai termiņnoguldījumos atsevišķās Latvijā pārstāvētās bankās vai to filiālēs. Tomēr tas nenozīmē, ka akciju tirgus var būt mazāk ienesīgs, kā iespējas nopelnīt ar depozītiem Latvijā – tas vienkārši būs daudz svārstīgāks.
Kā pasaules notikumi ietekmēs Latviju?
Jau šobrīd redzam, ka, mazinoties bažām par starptautiskā aizdevuma saņemšanu un jautājumiem par 2010. gada budžetu, sarūk latu depozītu likmes. Arī Latvijas valdība ir gatava aizņemties par arvien zemākām likmēm, jo tai naudas pagaidām ir pietiekoši. Tādēļ nākošajā gadā depozītu likmes varētu turpināt samazināties. Taču, tā kā nākamais ir vēlēšanu gads, iespējams, mēs redzēsim dažādus politiskus paziņojumus, kas sapurinās Latvijas procentu likmju tirgu un neļaus nokristies latu depozītu likmēm pārlieku tuvu eiro depozītu likmēm. Lai gan – nākamgad, visticamāk, mēs pieredzēsim EURIBOR un tādejādi arī eiro depozītu likmju kāpumu.
