Pensiju piemaksas arī var nonākt Satversmes tiesā

Pensiju piemaksas arī var nonākt Satversmes tiesā

Iedzīvotājiem, kuri šogad sasnieguši pensionēšanās vecumu un dodas pensijā, vairs klāt pie pensijas netiks piešķirtas pensiju piemaksas. Pēc Neatkarīgās aplēsēm, tas pensiju samazina vidēji par 20 latiem.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, politiskā apvienība Saskaņas centrs un, iespējams, citi partneri Satversmes tiesā varētu apstrīdēt normu pensiju likumā, kas no šā gada liedz saņemt pensiju piemaksu, raksta NRA.lv.

Vēl līdz pagājušā gada beigām pensionējoties cilvēkam aprēķināja pensiju un piemaksu. Piemaksas apmēra noteikšanai ņēma vērā katru apdrošināšanas (darba) stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, par katru gadu piešķirot 70 santīmu. Sākot no 2012. gada 1. janvāra, valsts vairs nepiešķir piemaksas par apdrošināšanas stāžu līdz 1996. gadam, taču tiek saglabātas jau piešķirtās piemaksas. Pašlaik saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem piemaksu pie vecuma pensijas saņem 476 500 pensionāru. Vidējais piemaksas pie vecuma pensijas apmērs ir 23,15 latu.

Tiem cilvēkiem, kuri sasniedz pensionēšanās vecumu šogad, pensijas piemaksu vairs nepiešķir, lai arī daļa darba mūža nostrādāta padomju laikos, tie varbūt pat divdesmit un vairāk gadu, līdzīgi kā tiem cilvēkiem, kuri 62 gadu vecumu sasnieguši 2011. gadā.

Pirms pāris gadiem, kad tika diskutēta pensiju piemaksu nākotne, tika uzsvērts, ka pensiju piemaksas jaunpiešķirtajām pensijām varētu nemaksāt, jo padomju laika darba stāžs pret kopējo darba stāžu būs salīdzinoši neliels. Taču, kā izrēķināja Neatkarīgā, ja cilvēks šogad sasniedzis pensionēšanās vecumu un viņam ir 40 gadu darba stāžs, viņš ir sācis strādāt vēl 1972. gadā, un līdz ar to darba stāžs līdz 1995. gadam ir vismaz 23 gadi.

Tiesa, pensiju reformas ietvaros sākotnēji bija iecerēts ieviest pensiju sistēmas ceturto līmeni no valsts pamatbudžeta, lai mazinātu pārejas perioda ietekmi uz tiem pensionāriem, kuriem viss vai lielākais darba mūžs bijis līdz 1996. gadam, tāpēc var diskutēt, vai 20 darba gadi ir daudz vai maz. Pensiju piemaksas sāka maksāt tikai 2006. gadā un no speciālā, tas ir, sociālā budžeta, lai gan bija paredzēts no pamatbudžeta. Tās piešķīra pensionāriem, kuriem pensijas apmērs nebija lielāks par 105 latiem, toreiz tie bija tikai 19 santīmu. Turpmāk tika paplašināts personu loks, kuri piemaksu saņēma, kā arī paaugstināja tās apmēru līdz 70 santīmiem. Tomēr ievērojams skaits pensionāru tikai 2010. gadā tika pie šīs piemaksas, jo to sākotnēji maksāja tikai vistrūcīgākajiem pensionāriem.

Ja Satversmes tiesai tiks sagatavots pieteikums, kas apstrīdēs pensiju likumā veiktās izmaiņas, kā arguments, visticamāk, tiks izmantos apstāklis, ka pensionāri ar salīdzinoši vienādu darba stāžu ir sadalīti divās grupās, īpaši tie, kuri pensionējas 2011. gadā, un tie, kuri to dara šogad. Viņu darba stāži būtiski neatšķiras.

Savukārt Labklājības ministrija argumentē: piemaksu sākotnējais mērķis bija sniegt finansiālu valsts atbalstu tiem pensionāriem, kuri pensionējās līdz 1996. gadam vai reformas pirmajos gados, kuriem bija liels darba stāžs un mazas pensijas. Tiem, kuri tagad iet pensijā, esot liela daļa darba mūža nostrādāta jau pie jaunās sistēmas, tāpēc lielāka nozīme ir personiski veiktajām sociālajām iemaksām, kuru vecajiem pensionāriem nav. Otrkārt, pensiju piemaksas esot bijušas plānotas tikai līdz 2009. gadam, taču to piešķiršana ekonomiskās izaugsmes laikā nepamatoti paplašināta, radot lielu slogu sociālajam budžetam. Valdība gan ir pieņēmusi lēmumu piemaksu izmaksu pārcelt uz pamatbudžetu 2014. gadā.