Eiroparlamentārietis Krišjānis Kariņš (V) Eiropas Parlamentā (EP) virza ambiciozu likumprojektu, kas paredz būtiskas izmaiņas cīņā ar uzņēmējiem un noziedzniekiem, kas nodarbojas ar naudas atmazgāšanu un slēpj ienākumus ārzonu uzņēmumos jeb tā dēvētajos ofšoros. Deputāts sola, ka šāda likumprojekta apstiprināšana Eiropas mērogā dotu vismaz divus labumus Latvijai.
Deputāta priekšlikums ir izveidot vienotu Eiropas Savienības (ES) teritorijā reģistrētu uzņēmumu patiesā labuma guvēju reģistru. Sarunā ar portālu «Apollo» Kariņš sacīja, ka šāda reģistra izveidošana tālākā nākotnē dotu tiešu labumu arī Latvijai – gan uzņēmējiem, gan cilvēkiem, kuri savu algu saņem no valsts budžeta.
«Tas veicinātu uzņēmējdarbības vides izlīdzināšanos starp vietējiem mazajiem uzņēmumiem un lieliem starptautiska mēroga uzņēmumiem. Mūsu uzņēmumi ir pakļauti vietējai likumdošanai, maksājot noteiktus nodokļus. Savukārt lielās firmas var atļauties algot cilvēkus, kas veido shēmas, lai nauda nonāktu ārzonu uzņēmumos, tādejādi nodokļi tiek samaksāti vien daļēji, vai vispār netiek maksāti. Šāda reģistra izveide palīdzētu atklāt shēmas, palīdzētu izlīdzināt noteikumus. Tāpat tas atvieglotu darbu likumsargiem, izmeklējot noziedznieku darbošanos,» skaidroja Kariņš.
Savukārt otrs šāda reģistra izveides ieguvums jau daudz tiešāk skartu daudzus Latvijas iedzīvotājus, uzskata deputāts. «Mēs uztraucamies par to, ka Latvijā pensiju līmenis ir zems, ka skolotāji nesaņem pienācīgas algas. Tam vajadzīga nauda valsts budžetā, un šāda reģistra izveide nodrošinātu papildus naudu valsts budžetā,» teic deputāts.
Aprēķini liecina, ka, izveidojot patiesā labuma guvēju reģistru, ES kase gadā tiktu papildināta par 70 miljoniem eiro, kas Eiropas mērogā nebūt nav ļoti liela nauda, taču Kariņš uzsver, ka tas būtu minimums, pieļaujot, ka summa varētu būt ievērojami lielāka. Vienlaikus gan viņš atzīst, ka viņa rīcībā nav nekādu aprēķinu, cik daudz naudas teorētiski varētu iegūt Latvijas budžets.
Deputāts jau iepriekš ir uzsvēris, ka naudas «atmazgāšana» ir globāla problēma, un tās apjomi sastāda līdz 5% no pasaules kopējā IKP. «Tās ir milzīgas summas,» norāda deputāts.
Kariņa virzītais likumprojekts nonācis pie EP deputātiem, kas patlaban jau iesnieguši vairāk nekā 500 priekšlikumus, taču labā ziņa ir tā, ka parlamenta vairākums jau izteicis atbalstu šāda likumprojekta apstiprināšanai.
Kariņš neslēpj, ka likumprojekta apstiprināšana un šāda reģistra izveidošana prasīs laiku, jo lēmumu pieņemšanas process EP ir visnotaļ lēns. Turklāt ir valstis, kuras ir skeptiski noskaņotas par tā īstenošanu, bažījoties par personu datu drošību. Savukārt vismaz divas valstis – Kipra un Grieķija – neizrāda nekādu vēlmi, lai šāds likumprojekts tiktu pieņemts.
Līdz likumprojekta apstiprināšanai vēl visnotaļ garš cēls ejams – pēc tam, kad tas balsojumā tiks pieņemts EP komitejā, par tā gala versiju būs jāvienojas Eiropas Padomē, bet tikai tad sekos balsojums EP.
Kariņš prognozē, ka gala balsojums labākajā gadījumā varētu notikt maijā.
