Pašvaldību budžetus vissmagāk ietekmēs izmaiņas minimālajā algā un IIN

Valdībā apstiprinātā nodokļu reforma varētu ietekmēt gan pašvaldību budžeta ienākumus, gan izdevumus. Izmaiņas pašvaldību budžetos pamatā veidos izmaiņas iedzīvotāju ienākumu nodoklī, kā arī minimālās algas palielināšana.

Intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis norādīja, ka šobrīd visu var precīzi aprēķināt un vislielāko ietekmi uz pašvaldības budžetu atstāšos minimālās algas pieaugums.

“Nākamā gada minimālās alga pieaugums ir diezgan liels, un tas atstās diezgan smagu iespaidu,” sacīja Jaunsleinis.

Viņš norādīja, ka tik pat lielu ietekmi atstās arī iedzīvotāju ienākumu nodoklis (IIN): “Tur ir diezgan būtiskas izmaiņas. Es domāju, ka īstā saruna būs, veidojot nākamā gada budžetu, jo tajā brīdī būs pieejami skaitļi. Kamēr nebija pieņemts gala lēmums, mums bija dažādi iespējamie scenāriji un dažādi iespējami riski. Tagad atbilstoši pieņemtajiem lēmumiem mums ir jātaisa konkrētas prognozes par ietekmēm, – kā tas ietekmēs katru teritoriju,” pauda LSP vadītājs.

Kā zināms, Saeima jūlija beigās galīgajā lasījumā pieņēma likumus, lai no nākamā gada valstī īstenotu nodokļu politikas reformu.

Nākamgad minimālā alga būs 430 eiro līdzšinējo 380 eiro vietā. Tāpat nākamgad pieaugs maksimālais diferencētais neapliekamais minimums no līdzšinējiem 115 uz 200 eiro, savukārt 2019.gadā tas būs 230 eiro, bet 2020.gadā sasniegs 250 eiro. Neapliekamais minimums pakāpeniski samazināsies atkarībā no ienākuma apmēra, un pilnībā to nepiemēros ienākumiem virs 1000 eiro mēnesī nākamgad, 1100 – 2019.gadā un 1200 eiro mēnesī – 2020.gadā. Pensijām neapliekamais minimums nākamgad palielināsies līdz 250 eiro mēnesī (patlaban 235), bet 2019.gadā līdz 270 eiro un 2020.gadā līdz 300 eiro mēnesī. Neapliekamo minimumu piemēros uzreiz, neiesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

No 2018.gada 1.janvāra izmaiņas būs iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN), ieviešot progresīvo likmi 31,4 procentu apmērā ienākumu daļai virs 55 tūkstošiem eiro gadā. Savukārt nodoklis ienākumiem līdz 20 tūkstošiem eiro gadā būs 20 procenti, bet ienākumu daļai no 20 tūkstošiem līdz 55 tūkstošiem eiro gadā – 23 procenti. Nodoklis būs lielāks ienākumiem no kapitāla un tā pieauguma, nosakot vienotu likmi 20 procentu apmērā līdzšinējo 10 vai 15 procentu vietā.

Foto: StockSnap/https://pixabay.com/en/users/StockSnap-894430/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/