Pieskaitot vēl arī Saeimas – kā politiskās vides centrālā aparāta – uzturēšanas izdevumus, kas ik gadu ir vairāk nekā 10 miljoni latu, jāsecina, ka turpmākajos trijos gados partiju subsidēšana Latvijas sabiedrībai izmaksās vairāk nekā 30 miljonus latu.

2010. gada jūnijā 9. Saeima pieņēma grozījumus Politisko organizāciju finansēšanas likumā, nosakot, ka no 2012. gada valsts subsidēs politiskās partijas, par kurām Saeimas vēlēšanās būs nobalsojuši vairāk nekā 2% vēlētāju. Par katru vēlētāja balsi, ar kuru pilsonis atbalstījis sev tīkamāko partiju, valsts turpmākajā periodā šai politiskajai organizācijai izmaksās 0,50 latu kalendārā gada laikā. Likumdošanas izmaiņu atbalstītāji uzsvēra, ka šāda kārtība izskaudīs melnās kases un mazinās partiju atkarību no sponsoriem. Tikmēr idejas oponenti norādīja, ka stingrā taupības režīma apstākļos nav racionāli tērēt valsts budžeta līdzekļus partiju uzturēšanai.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārstāvis Andris Vitenburgs sarunā ar Neatkarīgo atzina, ka saskaņā ar Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotajiem 11. Saeimas vēlēšanu rezultātiem līdz 2014. gadam no valsts budžeta sešām politiskajām partijām un to apvienībām tiks piešķirts finansējums 442 322,50 latu katru gadu. Līdz ar to Saskaņas centrs turpmākos trīs gadus saņems 129 965 latus ik gadu, Zatlera Reformu partija – 95 428 latus, Vienotība – 86 281,50 latu, Nacionālā apvienība – 63 604 latus, bet Zaļo un zemnieku savienība –55 978,50 latu ik gadu. Interesanti, ka valsts maizē turpmākos trīs gadus varēs pavadīt arī Šlesera Reformu partija (ŠRP), kas, lai arī nebija spējīga pārvarēt iekļūšanai parlamentā nepieciešamo 5% barjeru, tomēr ieguva atbalstu no 2,41% vēlētāju, tādējādi kvalificējoties valsts finansējuma saņemšanai. ŠRP ik gadu saņems 11 065,50 latu.

A. Vitenburgs klāstīja, ka piešķirto finansējumu partijas būs tiesīgas izlietot telpu īrei, sakaru un interneta pakalpojumiem, darba algām, pētniecības darbiem un iedzīvotājiem paredzēto izglītošanas pasākumu organizēšanai. Tāpat šos līdzekļus varēs novirzīt arī priekšvēlēšanu akcijām, ar nodokļu maksātāju naudu apmaksājot viņu pašu aģitāciju. Turklāt – tā kā visi maksājumi būs jāveic, izmantojot tikai bezskaidras naudas norēķinus un no atsevišķa konta, tad jau līdz šā gada 1. novembrim politiķiem ir jāatver konts un jāiesniedz attiecīgs iesniegums KNAB.

Finansējums, ar kuru pašlaik var rēķināties katra no partijām, nav akmenī iecirsts un varētu mainīties līdz ar dažādām politiskajām peripetijām, Saeimas frakciju iziršanu, partiju apvienošanos, likvidēšanos u. tml. Saskaņā ar likumu partijai varēs atteikt vai pārtraukt finansējuma izmaksu, ja tā būs sodīta saistībā ar priekšvēlēšanu izdevumu pārsniegšanu par vairāk nekā 10%, arī par gada pārskatos un deklarācijās nenorādītajiem darījumiem vai ziedojumiem, kuru kopsumma pārsniegs 100 minimālo mēnešalgu, u. c. pārkāpumiem.