Februārī vēl joprojām novērojām deflāciju, taču vidējā cenu līmeņa pieaugumu visticamāk sagaidīsim jau pavisam drīz. Pagājušajā mēnesī cenas pieaugušas par 0.4%, salīdzinot ar šī gada janvāri. Vidējais cenu līmenis turpina saglabāties zem pagājušajā gadā novērotā – salīdzinot ar 2020. gada februāri, vērojams cenu kritums 0.2% apmērā. Gada griezumā vidējā inflācija precēm saglabājas zem nulles atzīmes – 0.7% kritums, kamēr pakalpojumos reģistrēts 0.9% pieaugums. Februārī netika novēroti lieli pārsteigumi inflāciju virzošajos faktoros – tie seko sezonālām tendencēm un pasaules resursu cenu kāpumam.
Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, februārī vidējo patēriņa cenu līmeni Latvijā uz augšu virzīja pārtikas cenas, kas seko pasaulē novērotajām tendencēm un sezonālām izmaiņām. Pārtikas cenas pieaugušas par 0.9%, salīdzinot ar janvāri, kamēr gada griezumā redzams 0.4% kritums.
Arī degvielas cenu kāpuma turpināšanās būtiski ietekmēja februāra inflācijas rādītāju. Turpinot sekot pasaules naftas cenām, mēneša griezumā degvielas cenas pieauga par 5.1%. Gada griezumā joprojām kritums, taču, ja iepriekš tas bija mērāms ar divciparu skaitļiem, tad šobrīd degvielas cenas ir vien 4.6% zem pagājušā gada līmeņa. Pasaules naftas cenas visu februāri pārsniedza 60 dolāru par barelu atzīmi – noturoties tajā cenu līmenī, ko varēja novērot pagājušā gada martā – pirms pandēmijas sākuma.
Galvenā inflāciju ierobežojošā preču kategorija februārī, salīdzinot ar janvāri, bija apģērbs un apavi. Cenu kritums šajā preču kategorijā novērojams sezonālo atlaižu rezultātā, taču jāpiemin, ka, ņemot vērā ieviestos ierobežojumus, informāciju par aptuveni 40% no cenām šajā kategorijā nācies aizstāt ar novērtējumu.
Būtiski cenu līmeni uz leju vilka arī ar mājokli saistītās izmaksas, kas sarukušas gan salīdzinājumā ar pagājušo gadu, gan mazākā mērā – arī ar janvāri. Lai gan siltumenerģijas cenas pret janvāri augušas, tā joprojām ir lētāka nekā pirms gada. Gada griezumā samazinājusies arī mājokļa īres maksa, dabasgāzes un arī elektroenerģijas cena.
Kamēr Latvijā vēl gada griezumā deflācija, eiro zonā jau kopš gada sākuma vērojama inflācija. To lielā mērā noteica pagājušajā gadā krīzes dēļ samazinātā Vācijas PVN atgriešanās iepriekšējā līmenī. Vislielāko kāpumu februārī eiro zonā piedzīvoja pārtikas preču cenas un pakalpojumu cenu līmenis.
Tuvākajos mēnešos redzēsim ieilgušā deflācijas posma noslēgumu arī Latvijā. To nodrošinās gan tas, ka salīdzināsim šī gada cenas ar pērnajā pavasarī vīrusa dēļ novēroto zemo vidēja cenu līmeni, gan atsevišķi vietējie un globālie cenas ietekmējošie notikumi. Marta sākumā OPEC lēma saglabāt šī brīža ražošanas apjomus, kamēr Saūda Arābija turpinās tos samazināt arī aprīlī. Tā rezultātā gaidāms, ka pasaules naftas cenas turpinās pieaugt, virzot inflāciju augšup arī Latvijā. Pārtikas cenu pieaugumu veicinās pasaules pārtikas cenu kāpums – Apvienoto Nāciju Organizācijas pasaules pārtikas cenu indekss februārī pieauga devīto mēnesi pēc kārtas. Šomēnes darbu atsākušie frizieri un citu skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji veicinās vidējā cenu līmeņa augšupeju. Savukārt akcīzes nodokļa palielināšanās alkoholiskajiem dzērieniem un cigaretēm, kas stājās spēkā 1. martā, izraisīs vidējā cenu līmeņa palielināšanos šajā kategorijā. Pēc Swedbank prognozēm vidējais patēriņa cenu līmeņa pieaugums 2021. gadā kopumā sasniegs 1.5%
Laura Orleāne, Swedbank ekonomiste
