Valsts vides dienests (VVD) atklājis, ka lielākā daļa no metālu savācējiem neievēro likumu, un tiem draud gan soda naudas, gan licenču zaudēšana, raksta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Kāda šīs nozares uzņēmēju biedrība nolēmusi nodrošināties pret briestošām nepatikšanām un kā konsultanti piesaistījusi advokāti, kurai esot laba sadarbība ar agrāko VVD ģenerāldirektori Ingu Koļegovu.

2017.gada 18.jūnijā Jūrmalā izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks nelegālā izgāztuvē. Dega vairākas tonnas no Zviedrijas ievestas nolietotas riepas. Dūmi bija tik biezi, ka apturēta satiksme uz Ventspils šosejas un vairākas stundas nekursēja vilcieni.

Firmai, kam teritorija pieder, naudas izgāztuves savākšanai nav. Tāpēc valsts to izdarīja par savu naudu – 700 000 eiro. Atklājās vēl vairākas nelikumīgas autoriepu izgāztuves, ko VVD inspektori nav vai nav gribējuši pamanīt.

Saeima grozīja likumu, un no šī gada sākuma atkritumu un arī metāllūžņu savācējiem un glabātājiem jāsniedz finansiālās garantijas. Tā ir kā apdrošināšanas polise valstij, ja atkritumu vācējs bankrotē vai pazūd.

Visu šo gadu VVD ļāva uzņēmējiem pamazām piemēroties izmaiņām. Bet kā liecina “Nekā personīga” rīcībā nonākusī dienesta informācija – pārbaudēs visā Latvijā atklājies, ka lielākā daļa metāllūžņu uzpircēju likumu joprojām pārkāpj, un nodrošinājumus nav izveidojuši. Ja atkārtotās pārbaudēs atklāsies, ka uzņēmēji turpina pārkāpt likumu, VVD tiem var atņemt licenci.

Tā šobrīd no 165 firmām, kam izdota licence par nolietotu automašīnu pārstrādi, likumu pārkāpj 116. No 159 uzņēmumiem, kas iepērk metāllūžņus, bez nodrošinājuma strādā 82. Tas nozīmē, ka no visiem 324 metālu savācējiem likumu ievēro mazāk nekā puse – tikai 126 firmas.

Latvijā lielākais metāla atkritumu pārstrādātājs ir uzņēmums “Tolmets”. Agrāk izejvielas piegādāja ”Liepājas metalurgam”. Kad tas bankrotēja, sāka eksportu uz Turciju, kur šobrīd nogādā praktiski visus Latvijā savāktos metāla atkritumus. Uzņēmuma ciešā uzraudzībā izveidota Baltijas Metāllūžņu Pārstrādātāju Asociācija. Tās biedri izlēmuši, ka būtu jāuzlabo attiecības ar VVD. Jo naudas nodrošinājuma veidošana nav vienīgā problēma, kas firmām rada galvas sāpes.

Likums prasa metāllūžņu savākšanas un uzglabāšanas laukumiem veidot ūdensnecaurlaidīgu virsmas segumu ar sistēmu, kas savāc un attīra visus notekūdeņus. Kā liecina “Nekā personīga” vairāku uzņēmēju neformāla aptauja, uz papīra norma ir izplūdusi, un katrs inspektors to var skaidrot pa savam. Lai beigtos draudi ar licenču atņemšanu un soda naudām, asociācija izdomājusi, ka jāizveido parauglaukums, kas atbilstu minimālajām VVD prasībām. Ar uzraugiem jānoslēdz vienošanās, ka turpmāk šādi izskatās metāllūžņu novietnes.

SIA “Auto pārstrāde valdes loceklis”, Baltijas Metāllūžņu Pārstrādātāju Asociācijas biedrs Valdis Uburģis norāda: “Ir daudzas reģionālās vides pārvaldes, daudz inspektori, līdz ar to, teiksim, tās prasības brīžiem ir stipri atšķirīgs, piemēram, Daugavpilī vai Ventspilī. Un tāpēc, teiksim, bija vai ne doma, un es domāju, ka mēs viņu arī virzīsim tālāk. Tā, lai mēs uz kaut ko varētu pamatoties. Jo viens saka, ka šis segums der. Atnāk cits instruktors un saka – nē. Neder. Nu, tā nav nopietna situācija.”

“Nekā personīga” rīcībā ir nonācis Baltijas Metāllūžņu Pārstrādātāju Asociācijas valdes locekļa Renāra Sproģa augustā slēgtais 8000 eiro vērtais līgums ar advokāti Ingu Antāni. Viņa savulaik pati strādājusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) par ministra padomnieci. Sproģis, kurš ir ne tikai Cēsu pašvaldības deputāts, bet arī apsaimnieko trīs metāllūžņu laukumus Rīgā, Ogrē un Siguldā, atvedis Antāni uz asociāciju un piedāvājis uzklausīt viņas redzējumu.

“Vienkārši izvēlējāmies viņu kā sadarbības partneri. Pie tam ar viņas palīdzību izdotos sakārtot mūsu nozari,” saka Sproģis.

Savukārt Antāne norāda: “Asociācija ir biedri. Biedri ir pieņēmuši lēmumu jau pirms kāda laika, teiksim, sakārtot nozari, un viens no tiem jautājumiem, protams, ir laukuma standartu izstrāde, iespējama pašmonitoringa sistēmu ieviešana, lai pašattīrītos un saprastu, kas ir tie, kas varbūt nepakļaujas normatīvo regulējumam, neievēro un tādā veidā radot reputācijas risku visai nozarei.”

Kā stāsta sanāksmes dalībnieki, Inga Antāne atsaukusies ne tikai uz savu pieredzi un ekspertīzi, bet pieminējusi labo sadarbību ar agrāko VVD ģenerāldirektori Ingu Koļegovu. Antāne noliedz, ka viņu ar agrāko galveno vides uzraudzi saistītu kādas līgumiskas attiecības. Bet viņas padomus Antāne esot prasījusi un uzklausījusi gadiem. Tātad – arī laikā, kad Koļegova vadīja VVD.

“Tas, ka mēs esam… kad sākām runāt par sadarbību ar asociāciju, tas, ka es esmu vaicājusi viedokli aptuveni – kā labāk, kas ir tās lietas, kas būtu jāsakārto, lai mēs iznāktu no ēnu ekonomikas, piemēram, kā arī zaļajos jautājumos būtu efektīvāki. Tad, protams, ir viedokļu apmaiņa bijusi, bet šobrīd nav sadarbības starp starta nevienu ekspertu, jo sarunās ar vides jautājumiem, kur minēti vairāku ekspertu piesaiste… Ja prasa manu viedokli, tad mans viedoklis ir, ka Koļegovas kundze ir viena no spēcīgākajām ekspertēm vides jautājumos, nu galu galā 25 gadu pieredze šajā nozarē. Līdz ar to cilvēks saprot ne tikai vides jautājums, bet arī saprot normatīvo regulējumu un likumdošanas procesu, sistēmas problēmas,” saka Antāne.

Savukārt VVD ģenerāldirektore Elita Baklāne – Ansberga norāda: “Man tādas informācijas nav un neviens no darbiniekiem nav informējis, ka Koļegovas kundzei ir lūgusi kaut kādu sadarbību. Un šobrīd kontaktpersonas, kas pusēm ir paziņotas, ir man zināmas, un starp un starp tām nav Koļegovas kundze.”

Līdz aizvadītā gada vasarai Inga Antāne strādāja uzņēmumos un struktūrās, kas saistītas ar Šveices advokāta agrākā Aivara Lemberga jurista Rūdolfa Meroni vārdu.

Šobrīd darbojas kā advokāte. Viņa nesaredz interešu konfliktu faktā, ja izmanto padomus, ko sadarbības uzlabošanai ar VVD varētu sniegt Koļegova, kura vēl tikai pirms dažiem mēnešiem pati šo iestādi vadīja.

Sižeta gatavošanas gaitā Inga Koļegova pati sazvanīja “Nekā personīga”, jo esot uzzinājusi, ka par viņu tiek gatavots sižets. Līguma darba esamību ar Antāni Koļegova kategoriski noliedz un apgalvo, ka ar Antāni sazvanās labi, ja reizi gadā. Un nerunā par dabu, bet sadzīvi.

“Ja Antānes kundze pie manis vērsīsies pēc kaut kādām konsultācijām un viņai būs kaut kas vajadzīgs, es labprāt viņai arī tās sniegšu. Bet viņa to nav darījusi. Mums ir bijusi saruna par to, kas būtu nozarē, manuprāt, darāms un ar to šī te mūsu komunikācija par to ir slēgta,” skaidro Koļegova.

Vaicāta vai viņai nešķistu nepareizi Koļegovu piesaistīt kaut kādu jautājumu risināšanā, ņemot vērā to, ka viņi tikai nesen atstāja darbu valsts pārvaldē tieši tajā institūcijā, ar kuru jautājumi būtu jārisina, Antāne atbild: “Mums noteikti katram ir sava bagāža, un mēs visi esam bijuši… Ne visi, bet ļoti daudz esam bijuši amatos, un tas, protams, nenozīmē, ka cilvēks vairs neko nedrīkst darīt. Vēl jo vairāk, ja cilvēks ir speciālists un nu viņiem ir kaut kā jādzīvo. Šobrīd mums nav sadarbība ne ar vienu ekspertu nevienā līmenī. Es pieņemu, ka paies kāds laiks, līdz varētu tikt uzsākta diskusija par ekspertu piesaisti un jau konkrētu detalizētu sadarbību. Tā kā šobrīd nav sadarbība, un kad tas varētu būt kādi nākamie soļi, šobrīd mēs risinām iekšējos jautājumus, tā kā es šobrīd neredzu absolūti nekādu problēmu.”

Savukārt VARAM ministrs Juris Pūce (“Attīstībai/Par!”) komentē: “Šķiet, ka divus gadus pēc tā, kad cilvēks ir strādājis noteiktā iestādē, viņš nedrīkst strādāt ne uzņēmumos, ne saistītos uzņēmumos, par kuriem viņš ir pieņēmis lēmumu. Tā kā, ja Kovaļevskas kundze to dara, var gadīties, ka tas ir likumpārkāpums un attiecīgajai iestādei tas būtu jāvērtē.”