Nesagaidot valsts atbalstu nomai, tirdzniecības centri izkar baltus karogus

Covid-19 pandēmijas dēļ liela daļa tirdzniecības uzņēmumu ir apstādināti, kas tieši ietekmē arī nekustamā īpašuma nozares uzņēmējus. Nākot pretim tirgotājiem sarežģītajos apstākļos, iznomātāji jau kopš pagājušā gada pavasara piešķir nomniekiem atlaides, kas nereti sasniedz pat 100%, taču jāapzinās, ka tirdzniecības centriem ir jāturpina kārtot saistības pret bankām un jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis. Par spīti valstī ieviestajiem ierobežojumiem, mērķtiecīgs atbalsts nomas maksas segšanai aizvien nav ieviests.

“Esam nonākuši pie sliekšņa, kad tirdzniecības centri vairs nespēj turpināt darbību. Lai pievērstu uzmanību valdības lēmumu lēnajam tempam, kā arī akcentētu nepieciešamību steidzami ieviest atbalstu nomas maksas segšanai, Latvijas tirdzniecības centri – tostarp Origo, Alfa, Domina Shopping, Spice, Mols, Galerija Centrs un Galleria Riga – un Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse uzsāk Balto karogu akciju. Šīs nedēļas laikā, vienojoties kopīgā nostājā par kritisko situāciju nekustamā īpašuma nozarē, pie tirdzniecības centriem Rīgā un citviet Latvijā tiek izkarināti balti karogi,” pauž Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse.

Par valdības noteiktajiem tirdzniecības ierobežojumiem šobrīd maksā nevis valsts, bet gan investori. Investori ir piešķīruši nomniekiem visas iespējamās atlaides – gan pavasarī, gan tagad, bet nu iznomātāju resursi ir izsmelti un ir nepieciešams steidzams, mērķtiecīgs atbalsts, ieviešot atsevišķu nomas atbalsta instrumentu vai pielāgojot esošo apgrozāmo līdzekļu granta programmu. Tirdzniecības infrastruktūrai Latvijā ir jādod iespēja izdzīvot krīzi, savukārt nomniekiem – saglabāt esošās tirdzniecības telpas, lai pēc iespējas ātrāk, ierobežojumiem atceļoties, atsāktu darbību un atgūtos no zaudējumiem.

“Ar balto karogu akciju uzsveram, ka lēmumi par atbalstu nomas maksai slēgtajiem veikaliem ir jāpieņem nekavējoties, vai arī liels ekonomikas segments tiks iznīcināts. Operatīvie dati par 2021. gada janvāri liecina, ka cilvēku plūsma uz tirdzniecības centriem ir samazinājusies par vismaz 70%, veikalu ieņēmumi – par 75% (salīdzinot ar 2020. gada janvāri). Tirdzniecības centri jau ir uzkrājuši zaudējumus par 2020. gadu un to kapacitāte tuvojas izsīkumam. Tieši tādēļ aicinām valdību nekavējoties lemt par atbalsta sniegšanu nomas maksas segšanai, beidzot sperot soli pretim tirdzniecības infrastruktūrai, pirms situācija pasliktinās tik tālu, ka sācies nekontrolēts bankrotu vilnis tirdzniecības nozarē un jauni maksātnespējas administratoru “ziedu laiki”,” uzsver Mārtiņš Vanags, Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs.

Sekas, turpinoties atbalsta trūkumam nekustamā īpašuma nozarei, var būt ievērojamas. Kopējā profesionālās tirdzniecības (virs 5000 kvadrātmetru) platība Latvijā sasniedz gandrīz miljonu kvadrātmetru. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumos no nomas par šīm platībām vien tirdzniecības centri samaksā gandrīz 60 miljonus eiro ik gadu – to bankrota gadījumā valsts budžetā rastos milzīgs iztrūkums, vienlaikus tūkstošiem cilvēku paliktu bez darba vietas. Lai no tā izvairītos, ir jārīkojas tagad, lai sniegtu iespēju iznomātājiem un tirgotājiem visā Latvijā saglabāt cerību pārdzīvot krīzi un turpināt darbību arī pēc tās.

Citās Eiropas valstīs pastāv īpašs atbalsts nomai, ko varētu ņemt vērā arī Latvijas lēmumu pieņēmēji. Piemēram, Lietuvā un Čehijā darbojas modelis, kurā valsts sniedz 50% atbalstu nomas izdevumu segšanai, ja iznomātājs piešķīris 30% atlaidi, bet nomnieks uz sava rēķina kompensē atlikušos 20% no nomas. Nīderlandē valsts kompensē 70% no fiksētajām izmaksām (t.sk. nomu), savukārt Somijā noma ir definēta kā obligāti sedzamie izdevumi valsts atbalstā. Situācija Latvijā atstāj ne tikai īstermiņa, bet arī ilgtermiņa negatīvu ietekmi uz valsts investīciju vidi.